Divi šķēršļi
Pamelas Kribes čenelings ar Ješua
Dārgie draugi, es esmu Ješua, jūsu brālis un gara radinieks. Es esmu šeit ar mīlestības pārpilnību, ko es dziļi savienoju ar mīlestību jūsu pamodinātajās sirdīs.
Jūs esat pamodušies apzinātākai realitātei, neraugoties uz to, kad dzīvojat šeit uz Zemes, un tas ir kas ļoti īpašs. Var pavadīt daudzas dzīves uz Zemes bez patiesas iekšējas pamošanās, jo jūs vienmēr nodarbina vajadzība pēc izdzīvošanas – jūs esat ierauti šajā mūžīgajā cīņā. Daudzas dzīves, ko esat dzīvojuši kā dvēseles uz Zemes, it īpaši jūsu attīstības sākuma fāzē šeit, bija saistītas ar pierašanu dzīvot zemes plāna realitātē.
Jūs sākat iepazīties ar enerģiju uz Zemes, ar pretējām baiļu un prieka, tumsas un gaismas enerģijām; jūs esat atklājuši emociju plašo spēli visdziļākajā nozīmē. Tumšas un gaišas nokrāsas ietekmē jūsu garastāvokli un aizkustina jūs kā dzīvas, jūtošas būtnes. Un šī pieredze ir ļoti intensīva dvēselei, kurai jāmācās atrasties šeit, jo dvēsele ir cēlusies no vienmērīgākām debess sfērām.
Cilvēka būtnes dzīve uz Zemes var būt ļoti pieprasoša un satraucoša. Ir nepieciešams daudz laika un dzīves pieredzes uz Zemes, lai attīstītu apziņu, kas spēj ļauties telpai ap emocijām, – apziņu, kas spēj radīt centru, “es”, kas patiešām ir brīvs – Es, kas ir vairāk nekā rotaļlieta daudzām emocijām, noskaņām un domām, jo ir dibināts dziļajā centrā, kas saistīts ar dvēseli.
No cilvēka zemes plānā netiek prasīts būt apzināti saistītam ar dvēseli. Var dzīvot bez šīs saiknes un palikt neziņā, jo viņš kā cilvēks ir īpaši aizņemts ar dzīves piedzīvošanu šeit uz Zemes. Taču jūs esat atšķirīgi tādā nozīmē, ka jums ir ļoti skaidra vajadzība piedzīvot savu dvēseli, sajust saikni ar viņu un dzīvot saskaņā ar viņu.
Šajā Zemes attīstības etapā tagad ir pienācis laiks šai saiknei izpausties. Nepieciešams, lai cilvēkos no iekšienes iedegtos gaisma un lai cilvēki mostos; lai viņu dvēsele, mūžīgā dzirksts viņos, tiek uzņemta viņu ikdienas dzīvē un tiešā nozīmē kļūst pamodusies un dzīva.
Katrs no jums uz brīdi sajūtiet, ko tas jums nozīmē. Vai esat kādreiz savā dzīvē skaidri jutis, ka jūsu dvēsele ir jums ļoti tuvu; ka jūsos ir iekšējā apziņa vai arī maiga mīlestības un atbalsta straume? Varbūt klusums, kurā jūs skaidri saprotat: “Ir kaut kas, kas mani atbalsta un palīdz man. Ir kaut kas lielāks par manām domām un emocijām, un šī lielākā realitāte šķiet laba, bet vai es varu tai pilnībā uzticēties?”
Balss, ko dzirdat, ir mīlestības balss; tā ir nevis emocionāla mīlestība, bet zinoša, gudra mīlestība. Jums visiem ir bijuši brīži jūsu dzīvē, kad esat piedzīvojuši šo sajūtu un dzirdējuši šo balsi, piemēram, kad bijāt nonākuši nelaimē vai kad bijāt svarīga lēmuma priekšā. Mēģiniet tagad katrs atcerēties šādu brīdi. Atkal atgādiniet sev par to mierīgo apziņu, kas jūs ieskāva, kas jūs nomierināja, kamēr pēc savām sajūtām zemes plānā jums nebija ne jausmas, kas notiks. Jūsu dvēsele dzīvo šajā klusumā, un viņa vēlas nolaisties dziļi jūsos.
Jūs – cilvēce kopumā – esat savu domu apburti. Prāts ir vērtīgs instruments, taču tam ir nepieciešama vadība, un jūs to esat aizmirsuši. Jūs domājat, ka varat vienkārši iet cauri dzīvei ar prātu, izmantojot autopilotu, bet dzīve tā nedarbojas.
Šajā evolūcijas laikā, kad dvēseles aicinājums ir tik ļoti nepieciešams, jums ļoti traucē divas lietas: pirmā ir bailes, bet otrā ir jūsu “galva”: jūsu identificēšanās ar domām, organizētiem procesiem jūsu dzīvē. Es tagad gribu runāt par šiem diviem šķēršļiem.
Pirmais šķērslis, bailes, mīt jūsos visos. Sajūtiet tās tagad. Cik bieži jūs jūtaties saspringti, nemierīgi, uztraucoties par tik daudziem jautājumiem dzīvē? Šī trauksme iegūst īpašu toni, varētu teikt, vibrāciju, kurā jūs esat iesprostoti. Bailes un nodarbinātība ar domām bieži iet kopā: domāšana kļūst uzspiesta, nemierīga un raižu pilna. Lai arī kā jūs nepiedzīvotu šīs domas, toni nosaka bailes, kas izpaužas dažādos veidos un formās.
Es iepriekš runāju par bailēm, kas raksturīgas izdzīvošanas režīmam, pārliecībai, ka dzīve ir cīņa. Bet jums ir jātiek galā arī ar citām bailēm, proti, jūs gatavojaties atbrīvoties no vecā tradicionālā domāšanas un rīcības veida un saprast, ka jūs patiešām esat Es, “es”, kas saistīts ar savu dvēseli. Un šī atbrīvošanās un apzināšanās prasa, lai jūs rezervētu sev vietu.
Viena no lietām, no kurām jūs visvairāk baidāties, ir būt lielākiem un aizņemt vairāk vietas. Jūs esat aizmirsuši šo sevis sajūtu, jo daudzas izglītības koncepcijas ir paredzētas, lai mācītu jums pielāgoties, iekļauties pārējā sabiedrībā. Ir taisnība, ka tagad pastāv arvien vairāk individuālās brīvības un oriģinalitātes, tomēr nepieciešamība pielāgoties joprojām ir ļoti spēcīga vairumam cilvēku. Ļaut attīstīties savam “es” ar saviem dabiskajiem impulsiem, vēlmēm, talantiem, – tas nenotiek pats no sevis.
Sociālajā mijiedarbībā citam ar citu – darbā, skolā, sociālajā vidē – pastāv sava veida vilinājums slēpties aiz maskas, būt iesaistītam un neizcelties, nestāties pretī masu saukļiem. Pastāv arī bailes izcelties, uzrunājot, paužot savu patiesību. Bet pārejai no ego uz sirdi ir nepieciešams pakāpeniski atbrīvoties no šīm bailēm.
Jūs bieži ilgojaties atbrīvoties no šīm bailēm, jo jūtat, ka dzīvošana bailēs, pieskaņojot sevi kopējām cerībām ar visām to dažādajām apsēstībām, padara jūs nelaimīgus un atņem spēkus. Jūs vēlaties dzīvot ar prieku un dedzīgi, parādīt savu radošumu, bet tas ir iespējams tikai tad, kad pārtraucat censties iekļauties; kad jūs patiesi jūtat, kas jūs aizkustina, un zināt iemeslu, kāpēc esat šeit.
Es aicinu jūs tagad piedzīvot šo sajūtu sevī. Iedomājieties, ka jūsu vēderā mīt liesma vai lāpa, un iztēlojieties tās klātbūtni, kā vien varat. Uguns stihijā ir dzīvība, siltums, gaisma, bet ir arī kaisle un iezemējums: uguns jūsos vēlas izstarot iezemētā veidā. Ļaujiet savai apziņai nonākt jūsu vēderā un apsveiciet jūsos esošo uguni, radošo uguni, kas ir saistīta ar jūsu unikālo dvēseli. Jūs esat īpaši – katram cilvēkam ir īpašas veltes, unikāla vibrācija. Tikai tad, kad šo vibrāciju ir ļauts dzirdēt un redzēt, kad vairs nejūtat vajadzību to slēpt, jūs varat atrast piepildījumu un laimi savā dzīvē.
Skatiet, vai šajā ugunī savā vēderā atklājat vai jūtat priekšstatu par to, kas jūs patiesībā esat vai vēlaties būt. Tas var būt attēls, sajūta, krāsa, simbols. Sajūtiet, kas jūsos vēlas plūst. Saredziet, ko esat apspieduši, un sajūtiet, kā šīs apspiestās jūsu daļas enerģija, jūsu radošums, plūst caur jūsu mugurkaulu no augšas uz leju. Sveiciniet to un jūtiet līdzjūtību pret sevi, jo jūsu sākotnējā uguns, jūsu spēks, jūsu kaislība, jūsu mīlestība ir apspiesta.
Jūs pat reti atpazīstat sevi. Jūs vairs precīzi neatceraties, kas jūs esat un kas jūs dziļi aizkustina un motivē. Tā ir daudzu cilvēku traģēdija. Viņi jūtas iesprostoti kā būrī, vadoties pēc vajadzības pielāgoties, un tāpēc nejūtas labi. Tomēr viņi precīzi nezina, kādas citas iespējas viņiem ir.
Pirmais solis ir atkal sajust sevi, lai gan praktiski ir grūti uzreiz zināt, kas jums jādara. Forma, kādā izpaust savu unikālo enerģiju, bieži vien jums vēl nav zināma. Tātad pirmais solis ir bez ierobežojumiem sajust, kur jūs stāvat, ko esi apspieduši, ko visvairāk vēlaties – saskaņā ar saviem sapņiem, vēlmēm. Kā jums šķiet, kas jums dzīvē pietrūkst? Sajūtiet to savās zarnās. Iedomājieties, kas notiktu, ja jūs ļautu šai enerģijai starot uz āru citiem cilvēkiem; ja jūs parādītu savu īsto seju: savu unikālo vibrāciju, savus talantus, tomēr arī savas jūtas, ļaujot citiem saprast, kas jūs apgrūtina – ja nometīsit maskas un būsiet autentiski, sirsnīgi un godīgi.
Daudzi cilvēki patiesi alkst pēc šīs autentiskās saiknes, taču viņus traucē sociālais spiediens pielāgoties. Esiet novatori! Esiet šīs pasaules pionieri! Uzdrošinieties sevi parādīt! Tas sniegs labumu gan jums, gan citiem, jo būdami uzticīgi savam unikālajam Es, jūs vienmēr kaut ko dodat citiem. Jūs sniedzat viņiem iespēju parādīt sevi un arī atvirzīties no normām: no tā, kas tiek uzskatīts par pieņemamu vai pareizu. Uzdrošinies būt brīvi! Katru dienu ļaujiet savām jūtām plūst.
Tas mani aizved pie nākamā punkta, otrā bloķējuma, kas neļauj jums sajust saikni ar savu dvēseli, un tas ir prāts. Jūs esat pārāk iemācīti situācijām pieiet ar prātu. Jau agrīnās skolas gaitās jūs tikāt mudināti to darīt. Tomēr arī vēlāk, jau darba gaitās, liels uzsvars tika likts uz prāta darbību. Jūs esat aizklīduši tālu prom no bērnišķīgā spontānuma, kas kādreiz jums piemita.
Jūs dažreiz varat atļauties būt bērnišķīgi brīvajā laikā vai atvaļinājumā. Tomēr tā ir visai dīvaina situācija, jo vislabākais no sevis, īpaši darbā un radošajā darbībā, parādās tikai tad, ja esat kontaktā ar savu iekšējo bērnu, savu spontānumu, emocijām. Tomēr darba situācijās jums ir gandrīz pienākums kontrolēt savas emocijas, būt racionāliem, bet tas apslāpē patieso radošumu.
Ir arī kas cits, kas jūs ietekmē, un to es saucu par zinātnisko pasaules uzskatu. Savulaik baznīca un reliģija sabiedrībā bija ļoti dominējošas, un izlaušanās no dogmām un reliģisko tradīciju spēka bija laba lieta. Brīvā un atvērtā zinātniskā domāšana cilvēcei bija revolucionāra inovācija. Tas ir devis daudz labu lietu: inovācijas, jaunus uzskatus. Tomēr galu galā skatīties un uztvert visu caur zinātni nozīmēja arī slāpēt intuīciju un vest pie ļoti vienpusīgas pieejas realitātei un cilvēka būtībai.
Paskatieties uz akceptēto veidu, kā raudzīties uz veselību, ķermeni, dabu un emocijām! Oficiālā, tātad zinātniskā pieeja, ir cilvēka dabu ļoti ierobežojoša un noplicinoša. Tomēr šī pieeja ir kļuvusi par jūsu daļu; tas nav tikai kaut kas no ārienes uzspiests. Tas ir tik nepārvarami, ka tāpat jūs skatāties uz sevi un savu realitāti. Un tas traucē saiknei ar savu dvēseli, jo kontakts ar dvēseli ir kaut kas plūstošs, kaut kas sajūtu un intuīcijas līmenī, un to nevar zinātniski pierādīt.
Bieži ir tā, ka, veidojot kontaktu ar kaut ko augstāku – ar savu dvēseli, ar ceļvedi, ar iekšējo apziņu – visu aprauj skeptiska balss jūsos. Jūs domājat, ka skeptiskā balss ir patiesa, godīga, uzticama: “Nedrīkstam ļaut vaļu savai iztēlei un sevi mānīt.” Bet tādā veidā jūs it kā nogriežat oriģinālu orgānu, oriģinālu sajūtu, proti, savu intuīciju. Jūs atsvešināties no sava spēka redzēt, un tas attur jūs no dzīvas saiknes ar savu sirdi un dvēseli.
Novērtējam zinātnisko domu un uztveri; tai ir bijuši būtiski izrāvieni un tā ir vērtīga, taču tas nav vienīgais pasaules uzskats. Vai atceraties tos klusuma brīžus, par kuriem es runāju sākumā? Zināšana, kas ir caurstrāvojoša un patiesa, pat ja jūsu prāts to nespēj aptvert? Sajūtiet savas dvēseles klātbūtni klusumā. Šeit domas atpūšas, un jūs varat sajust telpu ap savām domām.
Mentālā darbība nav visvarena. Visumā un jūsos pastāv daudz lielāks saprāts, un tas ir tagad. Savu baiļu dēļ jūs vienmēr vēlaties uzzināt arvien vairāk lietu, bet jūsu intelekts, kas nāk no dvēseles un par kuru es runāju, pastāv šeit, tagad. Šī balss runā tagad un parāda jūsu patiesās jūtas un to, kas jums jādara, kas jums tagad ir svarīgi.
Jūsu dvēseli nemaz tik ļoti neinteresē ārējie rezultāti, tas, ko jūs darīsit, ko jūs centīsities sasniegt sabiedrībā. Dvēsele būtībā ir ieinteresēta jūsu iekšējā attīstībā; lai jūs piedzīvotu brīvību, dzīvojot uz Zemes, – lai jūs pamostos. Lai jūs apzinātos sevi un justu prieku par to, – ka neesat spēku upuri šeit uz Zemes –, lai jūs patiešām dzīvotu no savas sirds, kas saistīta ar jūsu dvēseli.
Uzlūdziet savu dvēseli. Nedomājiet par viņu, vienkārši sakiet viņai “jā”. Viņa ir jūsu būtības avots; viņa nav sveša. Dvēsele kūsā jūsos, visās jūsu ķermeņa šūnās; tomēr tā ir jūsu apziņa, kas nosaka, vai jūs viņai ļaujat ienākt, vai arī ikdienā ļaujaties bailēm atšķirties vai izcelties. Piesauciet palīgā šo apziņu – jūs neesat vientuļi.
Tieši saiknē ar savu dvēseli, zinot, kas ierosina jūs, kas aizkustina un virza, jūs kļūstat patiesi saistīti ar veselumu. Varbūt jūs zaudēsiet darbu vai varbūt no jūsu dzīves izzudīs attiecības. Iespējams, mainīsies jūsu saikne ar cilvēkiem un arī saiknes forma. Taču īstu vientulību izraisa salauztība, plaisa sevī. Ja jūs esat atsvešināti no savas dvēseles, ja jūs dzīvojat baiļu vadīti, tad jūs esi visvientuļākie. Būtiska ir iekšējā saikne ar jūsu dvēseli.
Uzdrošinieties būt vienatnē, atšķirties, lai stiprinātu šo saikni. Uzdrošinies parādīt savu patieso seju. Uzticieties savām jūtām; neļaujiet visu izlemt savai galvai. Veltiet laiku mieram un klusumam sevī. Pat ja jūsu emocijas ir skaļas, attiecieties pret tām ar klusu apziņu – klusu un mīlošu, bez sprieduma. Tad šīs emocijas nomierināsies piemērotā laikā. Ar emocijām jūs sākat sajust to, kas ir patiešām svarīgi. Pēc tam jūs izveidojat kontaktu ar dvēseles saprātu, un tas ir daudz lielāks, nekā prāts spēj aptvert.
Tas, ko jūs darāt šeit uz Zemes, ir svarīgi – jūs nesat izmaiņas. Šobrīd uz Zemes daudz kas ir kustībā. Bet tieši jaunas gaismas, jaunas apziņas piedzimšanas dēļ ir arī daudz neskaidrību un haosa, jo tumsa burtiski pievelkas gaismai. Tāpēc nezaudējiet drosmi. Jūsu iekšējais ceļš ietekmē kolektīvo apziņu. Jūs veidojat jaunus ceļus apziņai, rādot drosmi sekot savam iekšējam ceļam. Jūs atspoguļojat to, kas jūs patiesībā esat, ja vien esat godīgi pret sevi. Jūs bruģējat jaunus ceļus apziņai, tāpēc godiniet un cieniet sevi, ka to darāt. Jūs neesat vieni; jūs nes apziņas lauks, kas tagad ir visur uz Zemes. Izjūtiet prieku par to. Jūs tiksiet atbalstīti – sajūtiet manu mīlestību.
Liels paldies par jūsu uzmanību un klātbūtni šeit.
© Pamela Kribbe
Angļu valodā tulkoja Marija Baesa (Maria Baes) un Franks Tehans (Frank Tehan)
2025.03.10.
Tulkoja Jānis Oppe