Pamelas Kribes čenelings ar Ješua

Dārgie draugi, es esmu Ješua, jūs brālis un radniecīgs gars.

Es esmu bijis kopā ar jums, un es esmu jūs mīlējis. Daudzi no jums ir bijuši uz Zemes vairākas reizes, citās dzīvēs, kad jūs skāra uguns, kuru es biju atnācis nest. Tā bija uguns, kuras lāpas nesējs es biju, bet noteikti ne vienīgais. Jūs esat daļa no kvēles, kas ieplūda cilvēces vēsturē. Tā bija jauna gaisma, kas vēlējās nolaisties uz Zemes, lai šeit iesakņotos, un es biju viens no tās pārstāvjiem.

Ir parādījies apziņas lauks, kuru jūs saucat par Kristus enerģiju. Turpretim citās valodās un kultūrās tam ir cits nosaukums. Bet galvenais Kristus enerģijas, šī impulsa, ko es atnesu, aspekts ir sirds atvēršana: zemes plāna kolektīvās apziņas pacelšana līdz sirds līmenim. Šis līmenis ir arī dvēseles līmenis.

Zemes dzīve toreiz un joprojām bieži ir iegrimusi aizmirstības plīvurā. Cilvēku apziņas attīstībā notika lūzums, liekot viņiem pieķerties materiālajam, tīri fiziskajam. Viņi it kā iegrima zemes plāna plīvurā un aizmirsa, no kurienes nākuši. Izcelsme, tas, kas dod dzīvību un iedvesmo visu, tas, no kurienes jūs esat nākuši, tika aizmirsts. Kā tas notika?

Protams, vienmēr ir bijušas reliģijas, kas runā par dievu un augstāku mērķi, un par pārpasaulīgu spēku un diženumu. Taču šīs reliģijas stingri balstās uz cilvēku priekšstatu par varu un kundzību, kur vīrišķs dievs pārvalda pasauli, dominē, dod virzienu, soda un apbalvo. Tātad dievs vienmēr ir bijis, bet šim dievam bija pārāk daudz cilvēcisku iezīmju, un viņš īsti nepalīdzēja cilvēkiem pārraut plīvuru, kas bija kritis pār Zemi.

Tomēr visos šajos laikos un visos šajos griezumos ir bijušas arī lēnprātīgas balsis līdzīgi, kā urdz apslēpta straume, kas runāja citu patiesību. Šī sirds, dvēseles dziesma nekad nav pilnībā uz Zemes apklususi, lai gan daudz kas ir noticis, lai šī dvēseles balss – šis pirmatnējais, radošais spēks katrā no jums – apklustu. Daudz baiļu ir iesējuši pie varas esošie. Viņi bija ieinteresēsi padarīt šo pirmatnējo, lēnprātīgo balsi nesadzirdamu – un tā aizgāja pagrīdē.

Tas pats notika ar manu vēstījumu. Es biju viens no tiem, kas runāja par patiesību jūsu sirdīs, par balsi, kas jūs vada neatkarīgi no ārpus jums esošajiem spēkiem, tiem, kas valda un dominē, un bez bailēm no tiem. Mans vēstījums stāstīja par jūsu diženumu un vienlīdzību.

Viena no pirmajām lietām, kas nogāja greizi, bija tas, ka mani vārdi tika pārvērsti par doktrīnu, pārveidoti par dogmu, teoloģiju un ka es tiku nostādīts uz pjedestāla, kamēr jūs tikāt attēloti kā grēcinieki. Nodibinājās hierarhija, un tā noteica noteikumus un baušļus. Ieplūda dažādas strāvas, un galu galā baznīca kļuva par varas iestādi, kura bija pilnīgi zaudējusi saikni ar avotu.

Jūsu sirdis nes šīs apslēptās straumes čalošanu, tā mazgā un atsvaidzina, tā atgriež jūs pie sevis. No jums aizskalojas baiļu, šaubu un emociju sāpīgie putekļi. Jūtiet šo straumi savā sirdī. Tā izrādās neiznīcināma – tā joprojām pastāv.

Atcerieties prieku. Atcerieties savas dzīves spontānos mirkļus, kad smējāties un ar prieku kaut ko darījāt, kad sapņojāt un spēlējāties. Laikus, kad jūs bijāt klātesoši, kad bijāt iemīlējušies vai pārpilni ar nākotnes vīziju – tēlu, plānu –, brīžus, piepildītus ar cerībām un sapņiem. Sajūtiet prieku par šīm vēlmēm, par šiem sapņiem. Labi sapņi, labas vēlmes sniedz jums prieku, pat pirms tie piepildās: priecīgu gaidu sajūtu.

Tā ir jūsu dvēseles balss. Tomēr jūs katru dienu piedzīvojat pretestību, piepildot savas vēlmes. Daži no jums pat ir kļuvuši mazdūšīgi, ciniski un vīlušies par dzīvi šeit, par sabiedrību un apkārtējo pasauli. Jūs domājat, ka jums ir jāsaglabā sevi mazus; ka situācija galu galā neuzlabosies un ka jūs vēlētos tikt prom no šejienes.

Jūs esat uzbūvēti tā, ka būtībā situācijai priekš jums nav nozīmes, ja jūs nevarat dzīvot no sirds, no spontanitātes un iedvesmas. Jūs esat progresējuši pārāk tālu, lai dzīvotu dzīvi, kas pielāgota uz bailēm balstītiem noteikumiem un normām. Jums ir nepieciešama brīvība. Pieņemiet savu dziedošo sirdi ar viņas brīvības sajūtu un to, ka jūs nevarat iekļauties tajā likumu un normu pasaulē, kuras pamatā ir bailes vai vara.

Jūs esat kā klaidoņi, kurus virpuļo šajā pasaulē. Jūs esat sapņotāji un vērīgi vērotāji. Bērnībā jūs bez izņēmuma bijāt ļoti jūtīgi un uztvērāt noskaņojumus un domas ap jums: jūsu vecākos un apkārtējā pasaulē. Jūs esat pieredzējuši, kā tas ir, kad jums apkārt ir nomācošas domas un jo īpaši nomācošas enerģijas. Šīs enerģijas ir daļēji noslāpējušas jūs un ierobežojušas jūsu oriģinalitāti – jūsu dvēseles dziesmu.

Lai atkal dzirdētu šo dziesmu un sāktu dzīvot tajā, vispirms jums jāsāk celties kājās un pateikt “nē” tam, kas jums nav piemērots, un skaidri apzināties, kas jūs esat! Jūs esat daļa no šīs pazemes straumes, tie, kuri vēlas nest šo dzīvo gaismu uz Zemes, kuri vēlas sagraut vecās baiļu un varas struktūras. Tā ir jūsu būtība – jūs esat gaismas darbinieki.

Tātad pielāgošanās, dzīvošana “parastajā dzīvē” jums nav piemērota. Ir svarīgi to pieņemt, jo “parastās dzīves” dzīvošana būtu pretrunā jūsu misijai, jūsu dvēseles plāniem. Jūs esat šeit, lai būtu jūs paši, lai izpaustu sevi ar savu unikālo gaismu, savu tieksmi pēc atjaunotnes, saviem sapņiem, kas sniedzas tālāk par ierasto, esošo kārtību. Jūs sapņojat par jaunu Zemi, par jaunu apziņu. Šie sapņi esat jūs.

Bet katrs no jums pieaugšanas gaitā varēja piedzīvot šaubas, jo spiediens no ārpuses var būt intensīvs. Jūs esat cilvēki, jūs esat ievainojami. Jūs vēlaties savienoties ar apkārtējo un būt tā daļa. Tomēr jūs piespiežat sevi ievietoties kastēs, kas ir sāpīgi, šaurībā, kas jūs ierobežo un nomāc. Tad jūsu dvēsele spirinās. Tad rodas krīzes slimību, darba zaudēšanas, attiecību beigšanās veidā – tas var būt jebkas. Bet tas var notikt arī tad, kad ārēji viss izskatās kārtībā, bet iekšēji jūs jūtaties ļoti saspringti, nomākti vai nemierīgi. Ļoti bieži tas ir saistīts ar neklausīšanos savā dvēselē, tajā, kas jūs esat.

Jums nav jāvaino sevi par to, jo tik daudz kas nāk jūsu ceļā, kad jūs augat kā ļoti jūtīgi bērni un jaunieši šajā realitātē. Jūs nonāksiet apmulsumā, tāpēc ir tik svarīgi tagad savienoties ar savu kodolu, būt atšķirīgiem, būt gaismas darbiniekiem. Pilnībā atzīt, ka neiederaties esošajos rāmjos, jo galu galā jūs esat šeit, lai tos atlauztu vaļā. Tiklīdz jūs to patiešām saprotat līdz galam, no jums nokrīt milzīga nasta.

Jūs pārplūdina tēli un gaidas no ārpasaules, kas jums stāsta, kā jābūt: vīrietim, sievietei, tēvam, mātei; kas mudina būt veiksmīgiem, būt labiem, būt populāriem. Ir daudz ārēju tēlu, kas, jūsuprāt, ir jāievēro, jo jūsu prāts, īpaši jaunībā, absorbē šos tēlus.

Sabiedrībā, kurā jūs pašlaik dzīvojat, uz jums gāžas attēlu lavīna. Šie tēli it kā ir ideāli, bet patiesībā tie nebalstās uz cilvēka būtību, uz jūsu patieso dabu – tās ir ilūzijas, fantāzijas. Parasti tie ir ārpus patiesības par realitāti, ar kuru jūs saskaraties kā ievainojami cilvēki no miesas un asinīm. Un nereti tie ir nomācoši, smacējoši tēli: jādara tas, jādara šitā, jāuzvedas šādi vai tādi, lai jūs būtu skaisti, veiksmīgi, efektīvi.

Kad jūs saprotat, ka esat šeit, lai izjauktu esošo kārtību, lai ienestu gaismu šajā tumsā, tad jūs varat atlaist šos tēlus un just, ka esat labi. Ne tāpēc, ka jūs atbilstat ideālo īpašību sarakstam, vai tāpēc, ka jums ir panākumi pasaulē. Nē, jūs esat labi, jo jūs esat šeit ar savu vibrāciju, ar savu atjaunotnes enerģiju, ar savu citādības līmeni, savu jūtīgumu. Īsāk sakot, jūs esat labi, jo esat šeit.

Tieši tāpēc jums sevi jāslavē un jāmīl. Tikai tad, kad jūs to jūtat dziļi un esat gatavi pateikt “nē” tiem viltus tēliem, kas jūs nebaro, jūs saņemsiet skaidrus iekšējus norādījumus vai signālus par to, kā jūsu dvēsele vēlas izpausties šajā realitātē. Jo tas ir jūsu galvenais mērķis: pašizpausme, kura nāk tieši no jūsu Es. Nevis tas, ko kāds cits saprot ar pašizpausmi, bet gan tas, ko jūs pieredzat kā dzīvespriecīgu, patīkamu, relaksējošu, jautru veidu, kā izteikt sevi, un tas varētu būt jebkas. Tam nav jābūt kam iespaidīgam vai grandiozam. Atlaidiet šos tēlus. Dvēseles balss ir maiga un mīloša. Tā nestāsta par iespaidīgiem panākumiem, bet gan par to, kā atklāt un izjust noslēpumu, kas jūs esat: cik īpaši jūs esat ar savām jūtām un talantiem.

Ar vingrinājuma palīdzību es vēlos ilustrēt divus soļus, kurus es aprakstīju kā paņēmienus, kā savienoties ar savu dvēseli. Pirmais solis ir pateikt “nē” viltus tēliem, kas ved prom jūs no ceļa. Otrais solis ir izveidot saikni ar savu individualitāti, ar to, kas jūs patiesībā esat: sapņotāji, klejotāji, savrupnieki, kuri nāk uz šejieni ar gaismas lāpu, lai atnestu kaut ko, kas apgaismos.

Iedomājieties katrs priekš sevis, ka atrodaties pie dabas kalnainā apvidū. Var dzirdēt straumi, kas plūst pāri lieliem un maziem akmeņiem. Var dzirdēt koku, krūmu čalošanu. Tu esi viens, bet jūti dzīvi sev apkārt, jo viss ir dzīvs: Saule, augi, dzīvnieki. Tu novelc savu apģērbu, lai varētu basām kājām brist pa burbuļojošu straumi, un nolem apgulties ūdenī. Tu esi pārsteigts, cik salds un patīkami vēss tas ir. Tu esi nolicis galvu uz akmens un ļauj ūdenim tevi atsvaidzināt.

Tu savā dzīvē tik daudz esi nesis, tik daudz sevī uzsūcis. Tagad ir pienācis laiks dzirdēt savu paša balsi. Tu redzi, kā dzirkst ūdens ap tevi, jūti, kā tas plūst gar tavām rokām un kājām, un ūdens tevi dziedina. Jūti, kā tas apskalo tevi un iztīra tavu galvu. Sajūti savu spēku – ir vajadzīgs spēks, lai atrastos šajā zemes plāna atmosfērā. Tādam eņģelim kā tev, kuram ir bijis kontakts ar augstākajām gaismas sfērām, ir sāpīgi pastāvīgi atrasties smaguma un negatīvisma vidū.

Tu esi šeit, pildot misiju, un ir svarīgi to apzināties. Nesalīdzini sevi ar citiem. Dari to, ko vēlies darīt un kas ir tev piemērots, – tu esi veicis tik garu ceļojumu. Tu neesi šeit, lai dejotu pēc citu cilvēku meldijām. Sajūti, kāds ir tavs ceļš, tava oriģinalitāte. Uz mirkli sajūti, ka tu pilnībā atlaid visu un ļauj dvēseles ūdenim plūst caur tevi. Sajūti, kā tava sirds to dzer, – viņa ir izslāpusi. Viņa tik ļoti vēlas atkal pilnībā savienoties ar tavu skaisto, bagāto Es, ar tavu dvēseli.

Skaties, tavas sirds centrā spēlējas bērns, kurš atgādina tev par tavu sapni, ne par apkārtējo pasauli. Jā, par tavu sapni. Tev bija plāni, tev bija mērķis, tevī bija uguns, tāpēc tu gribēji šeit ierasties. Paskaties uz šo bērnu, kurš spēlējas, uz viņa sejas izteiksmi, un mēģini sajust, kā tas ir – būt šim bērnam. Viņam ir bērna izskats, bet viņš ir ļoti vecs, – un tomēr viņš nes ko jaunu. Bērna acīs ir vēstījums, kas nāk no tavas dvēseles.

Ļauj pasaules enerģijām, tam, ko esi uzsūcis, aizskaloties prom no tevis un darīt tevi tīru. Tagad paskaties vēlreiz uz dejojošo bērnu tavā sirdī – šis bērns ir pilnīgi jauns. Viņš nenāk no pagātnes, šis bērns nāk no tavas nākotnes. Tas ir atkarīgs no tevis, vai vēlies turēt šī bērna rokas, bet viņš sniedz tās tev, sakot: “Vai tu nāc?”

Sajūti kūsājošo dzīvesprieku šajā bērnā un uzdrošinies atkal sapņot! Tevis kā dvēseles dziļākais sapnis ir ļaut šeit mirdzēt savai unikālajai gaismai – būt pašam, tā tu vari to saukt. Katrs solis uz būšanu pašam ir unikāls. Ārpus tevis nav nekā tāda, kam tev būtu jāpiemērojas. Nav standarta plāna, kā atrast savu ceļu. Jautā balsij no tavas sirds, no šī bērna tevī.

Pirms sniedz roku savai dvēselei, paskaties, kas tevi satrauc, kādas tumšas balsis tev saka: “Tas nav atļauts, tā nedrīkst; nē, tas man nav iespējams, jo…” Šīs tumšās balsis baro bailes no trūkuma, zaudējuma. Kad tu šīs bailes izjūti spēcīgi, tu nevari dzirdēt savas dvēseles balsi, tāpēc vien ir vispirms nepieciešams noņemt vai atraut sevi no šī baiļu lauka, kas ir ap tevi. Tikai tad tu vari atrast mieru, lai sajustu savu dvēseli. Ir svarīgi to darīt katru dienu, kaut vai tāpēc, ka tas liek tev justies daudz atbrīvotākam un mierīgākam. Trenējies rauties prom no baiļu lauka, un ne tikai no tevis uzsūktā, bet arī no tā baiļu lauka, kas mīt apkārtējos cilvēkos, sabiedrībā.

Atrašanās pie dabas ir viens no veidiem, kā atslēgties no šīm bailēm, bet galu galā runa ir par iekšējo skaidrību, iekšējo “nē” šai baiļu vibrācijai un spiedienam pielāgoties. Dari to, kas tev sagādā prieku, bet nepadari to par pārāk grūtu sev. Dzīvo mirklī, tajā, kas tevi atved pie sevis. Galu galā pirmais un vienīgais solis ceļā uz dvēseles mērķi ir visaptveroša pašapzināšanās, visaptveroša apziņa: “Tas esmu es, un tas ir labi.” Ļauj sev dziļi iejusties ikdienas dzīvē – tas ir ceļš.

Es pateicos jums visiem par to, ka esat uz Zemes. Jūs maināt, jums ir nozīme. Jūs nesat savā sirdī vibrāciju, kas ir jauna, kas ir novatoriska. Tai ir ietekme uz kolektīvo apziņu un apkārtējo pasauli. Pat ja visu dienu jūs pavadāt tikai meditējot vai strādājot dārzā, jūsu vibrācija visu maina. Jūs uzticība sirds un dvēseles ceļam ir redzama un dzirdama. Jūs esat gaismas darbinieki, apziņas pionieri. Jūs esat es, un es esmu jūs – mēs esam savienoti.

© Pamela Kribbe

Angļu valodā tulkojuši Marija Baesa (Maria Baes) un Franks Tehans (Frank Tehan)

Allow Your Light to Shine

Tulkoja Jānis Oppe