Pamelas čenelings ar Ješua

Dārgie draugi,

Es esmu Ješua. Es šodien sveicu jūs visus un aicinu ļaut sevi vadīt pašizpausmes gaismai, lai gan jūs jūtat, ka šis ir grūts laiks būt cilvēkam uz Zemes. Nekad neizmirsiet, kas jūs patiesībā esat. Jūs esat gaismas dzirkstele, kura ir daļa no Dieva; tās ir jūsu tiesības eksistēt. Jums nav nepieciešams būt kam citam, nekā jūs esat, jo tas, kas jūs esat, ir tīrs, dabisks un labs.

Kad jūs pretojaties tam, kas notiek jūsu iekšienē, jūs pretojaties savai cilvēcībai, un jūs to darāt ārēja sprieduma dēļ, kuru jūs sev piemērojat. Sajūtiet šī sprieduma enerģiju, paškritikas enerģiju. Sajūtiet šī sprieduma aukstumu, asumu, līdzjūtības trūkumu: “Es to izdarīju nepareizi; es tur nebiju labs. Esmu neveiksminieks un nepilnīgs.” Uz brīdi sajūtiet, kā šis stingrais spriedums nošķir jūs no Visuma mīlestības un pārpilnības. Šī mīlestība un pārpilnība jums vienmēr ir pieejama, tāpēc savienojieties ar to.

Vai jūs patiešām domājat, ka Dievam rūp, ka jums ir panākumi pasaulē vai, ka jūsu dzīvē viss ir ideāli, vai, ka jūs visu darāt “pareizi” saskaņā ar sabiedrības noteikumiem un standartiem? Dievs raugās tikai uz to, kas ir jūsu iekšienē, un redz, vai zieds joprojām ir pumpurā. Dažos no jums pumpurs vēl ir cieši aizvērts, tikai sākumposmā, bet citos zieds jau ir atvēries un pat starojoši zied.

Reizēm jūs neapzināties, ka nesat šīs “ziedēšanas” iespējas, kamēr citreiz jūs esat koncentrējušies tikai uz ziediem, kuri joprojām ir aizvērti vai kurus ir grūti atvērt. Bet Dievs uzskata, ka visi ziedi ir skaisti, gan pumpuros, gan plaukstoši, gan pilnā ziedā, kā arī mirstoši ziedi, kas nomet savas ziedlapiņas, lai radītu vietu jauniem pumpuriem. Dievam nav sprieduma par to, kas jūsu iekšienē zied.

Tāpēc tagad paskatieties uz sevi tādā pašā mierīgā, pieņemošā veidā. Paraugieties savā sirdī, jo tur ir šis zieds. Tā ir jūsu visskaistākā rota. Tas ir tas, kas jūs pašlaik esat un kas jums ir jāsniedz pasaulei – tā ir jūsu būtība. Ļaujiet šim ziedam parādīties jūsu iztēlē un apskatiet tā formu, krāsu. Stadijai, kādā zieds atrodas, nav nozīmes, vienkārši ieraugiet to, kas parādās. Aplūkojiet to uzmanīgi un atklāti un mēģiniet noteikt, ko šim ziedam vajag, lai attīstītos nākamajā posmā. Varbūt tam ir vajadzīgs uzturs vai ūdens, lai augtu. Vai varbūt zieds ir sasniedzis savas ziedēšanas beigas un vēlas, lai jūs to atlaistu, radot telpu kaut kam jaunam.

Ieraugiet savas dvēseles zieda attīstības stadiju. Un jūtiet sevī, ka kāds ir vairāk nekā zieds, jo kaut kas jūsos ir šī zieda vērotājs: jūs to apzināties. Mums ir jājautā: kas ir šis vērotājs? Kas ir šī mierīgā, klusā atklātas apzināšanās un pieņemšanas plūsma? Šajā plūsmā ir dzīve un mīlestība; pilnīga atvērtība un sprieduma neesamība.

Šī plūsma garantēs, ka ziedam ir tas, ko viņš prasa, ka viņš pieredz savu spēku un vitalitāti, un tomēr šī plūsma ir novērotājs jūsu iekšienē, nevis kāds, kurš stumj vai uzstāj, vai grib paātrināt notikumus. Šī plūsma savā atvērtībā un pieņemšanā visam ļauj būt savā dabiskajā veidā, tāpēc ļaujiet šai plūsmai kādu brīdi cirkulēt visā jūsu ķermenī. Tas ir jūsu pirmavots; tas ir pats Dievs, kurš uzsāk prieka pilnu deju ar matēriju un rada ziedus šādā veidā, jo tie ir skaisti un starojoši, un tie sniedz prieku tiem, kas tos vēro.

Ļaujiet visam, kas jums būtu jāzina, nākt pie jums, lai jūsu zieds varētu iezemēties uz Zemes. Ļaujiet jūsu ziedam nākt jūsu iztēlē brīvam un rotaļīgam, lai viņš varētu starot šajā Zemes valstībā. Jūsu visi esat Dievs, kurš kļuvis iemiesots, Viens, kurš pieņēmis cilvēka formu. Jūs esat labi un viengabalaini savā iekšienē. Bet, nonākot saiknē ar zemes plāna dimensiju, kur valda bailes un uzskati, šī zināšana dažreiz tiek aizēnota. Tomēr šī zināšana var jums palīdzēt atkal savienoties ar ziedu jūsu sirdī, kā arī ar maigo apziņas plūsmu, kas viņu uztver.

Šajā pasaulē to atcerēties ir izaicinājums. Caur spriedumiem, bailēm un negatīvām emocijām, kas bieži šeit valda, jūs varat aizmirst zināšanu par to, kas jūs esat. Jums var būt sajūta, ka šis zieds jūsu sirdī ir samīdīts un ka jūs vairs nezināt, kas jūs esat.

Kad jūs zaudējat saikni ar savu iekšējo būtību, dzīve kļūst par slogu. Jūs vilcināties un šaubāties, jo jūs mēģināt dzīvot ar citu noteikumiem, idejām un cerībām. Bet tas ir lemts neveiksmei, jo jums nav iedvesmas, nav īsta prieka, nav nekāda stingra pamata jums zem kājām.

Spēks, ko jūs atradīsiet, dzīvojot no savas sirds, ir savienots ar šo ziedu jūsos – enerģiju no jūsu dvēseles, kura ir unikāla un kurai piemīt kaut savdabīgs, lai šeit nonāktu. Godājiet viņu vienmēr. Kad jūs jūtat, ka šī zieda spēks, šī vitalitāte ir zem spiediena no negatīvajām enerģijām ap jums vai jūsos, griezieties atpakaļ pie šīs maigās, vērojošās enerģijas un no šī skatpunkta vienkārši noraugieties, kā jūs reaģējat uz šīm enerģijām. Skatieties, kas notiek jūsos, kad uzplaiksnī nemiers, kad jūs esat kritiski pret sevi, kad jūs sevi vērtējat pēc ārējiem standartiem. Skatieties, kas notiek, un vienkārši vērojiet to un apzinieties.

Daži no jums baidās kļūt par savas sirds balsi; jūs baidāties tikt noraidīti. Jūs baidāties, ka jūsu visdārgākais zieds tiks samīdīts un nopostīts – bet tā ir kļūda. Jūs varat pieredzēt, cik negatīvi ir just atraidījumu vai uzbrūkošu reakciju no citiem, bet galu galā tas tikai jūsu pašu spriedums, kas jūs ietekmē.

Vai jūs piekrītat citu viedokļiem, vai tomēr varat turpināt uztvert sava zieda skaistumu, dārgumu un nevainību? Patiess iekšējs spēks nozīmē palikt sev uzticīgam, turpināt ticēt savai nevainībai, tīrībai un skaistumam un joprojām stāvēt pasaulē tādiem, kādi jūs esat. Tas ir tas, kas vajadzīgs šai pasaulei: drosme ieviest kaut ko jaunu un neatbilstošu pašreizējiem standartiem un uzskatiem, kas balstās uz bailēm.

Patiesībā neviens nevar kaitēt jūsu ziedam, jo viņš ir jūsu un vienīgi jūsu. Tikai jūsu ticība citu spriedumiem, bailes, kuras jūs ir pārņēmušas, var šo ziedu ietekmēt, bet arī tad tikai izskatu.

Savienojieties ar liecinieku, kurš vienmēr ir klāt, un aplūkojiet ziedu sevī. Iespējams, ir gadījumi, kad jūsu zieds kļūst vājāks vai nesaņem pietiekamu barību no jūsu apziņas – jūsu ticības sev. Bet šis zieds galu galā sakņojas pašā dievišķajā plūsmā, kura ir mūžīga un nesabojājama, un tā vienmēr nes jaunus ziedus.

Dažreiz var būt, ka jūsu sirdī plaukst jauns zieds, zieds, kurš pieņem citu formu un krāsu un kurš ir spēcīgāks. Paraugieties atkal savā sirdī un iztēlojieties, ka jūs redzat ziedu, kurš jūs esat, kad jūs nostājaties pasaulē atvērtā un dinamiskā veidā. Ieraugiet šo ziedu, kad jūs esat piepildīti ar uzticēšanos un atdodaties savai patiesajai būtībai, savas dvēseles mērķim, bez jebkādām bailēm no ārpasaules – pilnīgi uzticoties un esot kontaktā ar savu dievišķumu. Kā šis zieds pašlaik izskatās? Un cik brīvi jūs jūtaties? Jauns laiks uz Zemes sākas tad, kad cilvēki, līdzīgi jums, uzdrošinās tā darīt.

Sākotnējais solis ir iet iekšienē un sajust savas sirds enerģiju un centienus, kas sniedz jums prieku un iedvesmu. Tas tuvina jūs jūsu sirdij, tam, kas jūs esat, un tam, ko jūs atnācāt šeit darīt. Radīt šo saikni, kura ir pretrunā ar pašreizējo, dažkārt ir pirmais solis pretī sevis atklāšanai; tas nozīmē pārnākt Mājās pie tā, kas jūs esat.

Nākamais solis ir – jūs uzņemat šo viegluma un prieka, vēlmes, iedvesmas un aizrautības enerģiju un uzdrošināties to nest pasaulē. Ne tikai jūs jūtat to sevī, jūs uzdrīkstaties to izstarot uz āru, runājot un darot, savās attiecībās ar citiem un darbā, ko jūs veicat sabiedrībā. Jebkurā iespējamā veidā, jūs to vairs neaizturat: jūs uzdrīkstaties starot to, kas jūs esat – jūs patiešām uzdrošināties šeit iemiesot savu dievišķumu.

Rezultātā jūs varat pieredzēt asu konfrontāciju ar citu bailēm, kā arī ar bailēm sevī, jo brīdī, kad jūs dodaties ārpasaulē un ļaujat jūsu dvēseles enerģijai brīvi plūst, jūs uzņematies risku – vismaz par to liecina jūsu pieredze. Bet galu galā daudz riskantāk ir to visu noturēt, jo tas izolē jūs no realitātes un dara jūs nelaimīgu.

Tomēr došanās ārpasaulē izraisa daudz baiļu – būt atšķirīgiem, nevis iet kopā ar pašreizējo stāvokli; arī – būt lieliem, sekojot jūsu iekšējām zināšanām. Visas šīs bailes var pārņemt jūs kā cilvēku, bet es jums saku: solis uz āru ir virziens, kurš jāietur.

Ceļš uz ārieni nes jūs dziļāk sevī. Iekšienē saskatot, kur jūs baro nemiers no sevis ārējā, jūs pieslēdzaties tam, kas ir tumšs jūsos: ēnai, kura vēl nav stāvējusi gaismā un ir sekmējusi jūsu iekšējā zieda uzplaukšanu. Tieši ienirstot sevī un sekojot savai sirdij, un izpaužot sevi ārējā pasaulē, jūs kļūstat dziļi saistīti ar sevi un ar to, kas vēl nav uzdrošinājies sevi parādīt, jo baidās.

Iekšējā ceļa nolūks ir, ka jūs raugāties uz visām sevis daļām, saprotat tās visas un starojat gaismu uz tām visām, lai jūs kļūtu veseli un jūsu bailes sāktu lēnām izšķīst. Kad jūs sākat iet pasaulē ar savu iedvesmu, jūs varat pretī saņemt “jā” vai “nē”; jūs varat atrast laipnu pieņemšanu vai spēcīgu pretestību.

Ja jūs saņemat “jā”, jūs jūtat, kā plūst jūsu enerģija un kļūst iezemētāka; jūs jūtat, ka patiesi iemiesojat savu iedvesmu, jūsu dvēseles enerģiju. Un tas bieži sniedz jums pārpilnību vārda visplašākajā nozīmē: prieku, radošumu un arī materiālo pārpilnību, kur tas vajadzīgs. Tā ir “jā” plūsma, kura skar un iedvesmo arī citus.

Bet ir iespējams arī, ka dažās situācijās jūs sastopaties ar “nē” no citiem cilvēkiem, un šis “nē” var būt piepildīts ar trauksmi, aizspriedumiem vai pretestību, bet tas nav īsti svarīgi. Svarīgi ir, ko šī reakcija dara ar jums. Vai tā iedveš jums nedrošību? Vai tā jūs dziļi ietekmē? Vai jums kļūst grūti palikt uzticīgiem sev, savai sirdij, kad sastopat pretestību?

Tie ir vislielākie izaicinājumi, ar kādiem jūs sastopaties kā cilvēks. Tā ir diezgan liela māksla – spēt saņemt “nē”, atteikumu, un tad pateikt tam “jā”. Pieņemt sevi ar savām šaubām, savu mazvērtības sajūtu un teikt: “Es redzu, kur es šaubos par sevi, un tas ir pieļaujami.” Izaicinājums ir uz “nē” atbildēt ar “jā”.

Vajag atbalstīt sevi, kad sakāt “jā” un kad jūs apņem šīs neskaidrības un šaubu sajūtas, ar pieņemšanu un izpratni. Jums nav jārisina šīs sajūtas, jums ir nepieciešams tikai tās just un novērot. Jūsu apziņā tās dziedinās, jo jūsu apziņa ir Dievišķa. Jums nav jāiejaucas; jūs vienkārši ir jāpasaka “jā”. Tiklīdz jūs pasakāt “jā” savām bailēm un tumšajām sajūtām, viss kļūst vieglāks jūsos un ap jums, un jūs kļūstat spēcīgāki.

Jūs arvien vairāk redzēsiet, ka spriedumi, kurus jūs saņemat no citiem, visticamāk sakņojas viņu bailēs un nedrošībā un ka viņu spriedumi patiesībā jūs maz ietekmē. Jūs varat šos spriedumus atstāt tur, kur tie rodas: pie tā otra cilvēka. Un šis process ieved jūs dziļāk sevī un ar sevi. Ceļš uz ārieni, ļaujot jūsu gaismai mirdzēt pasaulē, nekavējoties ievedīs jūs dziļāk sevī.

Faktiski šī sajūta nav dalāma iekšējā un ārējā. Viss nozīmē ceļu uz iekšieni. Jo vairāk jūs uzdrošināties starot savu gaismu uz to, ko jūs saucat par “ārieni”, jo vairāk jūs sastapsieties ar savām bailēm un šaubām un raudzīsieties tām acīs, un tas dos jums spēku dziļāk nonākt sevī, lai jūsu gaisma varētu tur mirdzēt pilnībā.

Abas straumes, kas plūst un iekšieni, un kas plūst uz ārieni, faktiski ir savstarpēji saistītas. Mans vēstījums šodien ir: uzdrošinieties būt tie, kas jūs esat, un nebaidieties ne no kādas “nē” pretestības, ko jūs sastopat. “Nē” pretestība ir tikai viens solis iekšējā ceļā, un tas var jums palīdzēt kļūt vēl spēcīgākiem.

Jūs galu galā pieredzēsiet “jā”, pieņemšanu ārpusē, jo jūsu enerģija uz Zemes ir vairāk nekā apsveicama. Šeit ir nepieciešami cilvēki, kas dzīvo no sirds godīgi, spontāni un autentiski. Jūsu enerģija šeit ir laipni gaidīta, un es aicinu jūs turpināt tam ticēt – lai kas notiktu. Liels padies jums.

Ješua.

No angļu valodas tulkojuši Marija Baesa (Maria Baes) un Franks Tehans (Frank Tehan)

© Pamela Kribbe

www.jeshua.net

Tulkoja Jānis Oppe