Jūsu unikālais ceļš
Pamelas Kribes čenelings ar Ješua
Dārgie draugi, es esmu Ješua.
Es biju Kristus Enerģijas pārstāvis uz Zemes laikā, kad šī enerģija netika ne gaidīta, ne saprasta. Taču bija nepieciešams iesēt šīs enerģijas sēklas, lai dotu impulsu apziņai. Kolektīvā apziņa tajā laikā bija iestrēgusi un sastingusi. Kad enerģija vai apziņa stagnē, tas palielina cilvēku sāpes un ciešanas, un tāpēc cilvēkiem kļūst arvien grūtāk savienoties ar savu dvēseli un absorbēt gaismas dzirkstis no viņas.
Jo vairāk valda bailes un neziņa, jo vairāk cilvēkiem paliek liegta saikne ar savu dvēseli: visa viņu radošuma dzīvo avotu. Viss, ko jūs patiesi izvēlaties un radāt no brīvas gribas –, ko nenosaka jūsu apstākļi, jaunība vai citas dzīves, – nāk no dvēseles kā šīs radīšanas avota. Lielākais drauds Zemes un cilvēces kolektīvajai apziņai ir tas, ka indivīdi zaudē saikni ar savu dvēseli: savu iekšējo radošo avotu. Tādējādi cilvēki zaudē savu centru un sadrumstalojas, kā rezultātā kļūst par ārēju ietekmju – īpaši baiļu – rotaļlietām un tad mēdz stingri pieturēties pie pastāvošās kārtības.
Cilvēks, kuram trūkst dvēseles saiknes, meklē noteiktību, piederot esošajai kārtībai un vēloties virzību tajā, sociālajās aprindās, kuru daļa viņš vai viņa ir. Piepildot ārējās cerības, cilvēks meklē pieņemšanu un noteiktību. Tomēr tas ir nepareizs ceļš, pa kuru cilvēku ved maldi, jo šajā laikā kolektīvā apziņa uz Zemes pieprasa atjaunošanos, pārmaiņas un jaunu ceļu atvēršanu.
Jūs būtībā darāt to, ko es darīju savā laikā, lai gan tagad kolektīvajā laukā ap Zemi ir vairāk atvērumu. Ir kāds plašāks impulss, kas var izaugt līdz sirds apziņai, kurā atkal ir jūtama vienotība starp visu, kas ir dzīvs: starp cilvēkiem un arī starp cilvēkiem un dabu. Jūs visus aizkustina šī patiesā vēlme dot savu ieguldījumu šajās apziņas pārmaiņās, kas nāk no jūsu dvēseles.
Kad jūs jūtat šo aicinājumu savā dvēselē, tā ir zīme, ka jūsu sirds mostas un ka jūs savienojaties ar dziļākiem slāņiem sevī. Ir vajadzīga drosme sekot savai dvēselei un atbrīvot sevi no vecāku, ģimenes, draugu, kolēģu un darba apstākļu cerībām. Ceļš uz iekšieni – saiknes atjaunošana ar savu dvēseli – prasa drosmi un spēju apzināti paciest savas sāpes, kā arī godīgi stāties pretī savām bailēm, kuras neapšaubāmi rodas, kad jūs pagriežaties uz savu iekšieni.
Pamostoties, dzirdot dvēseles aicinājumu, bieži gadās, ka dzīve šķiet grūtāka, smagāka. Un tas ir tāpēc, ka jūs ļoti labi apzināties savas bailes un nospiedošo vēlmi pielāgoties, vēlmi tikt atzītam un netikt noraidītam. Jūs saskarsieties ar šīm bailēm, kad sāksiet sekot savas dvēseles čukstiem. Ejot savu unikālo ceļu, jūs tiksiet izaicināts visdažādākajās jomās: attiecībās ar ģimeni, ar mīļajiem, darbā, it visā.
Es lūdzu jūs būt ļoti maigam pret sevi un cienīt sevi. Dvēseles ceļa iešana padara jūs ievainojamu, jūtīgu, atvērtu, tomēr šeit slēpjas jūsu lielais spēks – ievainojams cilvēks ir daudz, daudz radošāks un vitālāks par aprobežotu. Taču, lai spētu izturēt šo ievainojamību šajā skarbajā pasaulē, ir jānovērtē tas, kas jūs esat, un jāapņem sevi ar uzmanību un rūpēm, kas vajadzīgas kā cilvēkam, kas pamodies. Jūs nevarat gaidīt, ka jūsu apkārtne jūs sapratīs un atbalstīs. Ja jūs sperat soli prom no masu apziņas, jūs stāvat viens. Tāpēc ir ļoti svarīgi apzināties, kas jūs esat un kāda ir jūsu loma, un, kā jau teicu, apņemt sevi ar uzmanību un rūpēm.
Es lūdzu jūs darīt to tagad, ejot iekšienē ar savu uzmanību un nolaižoties ar elpu vēderā. Novērsiet uzmanību no apkārtnes un tā vietā pilnībā koncentrējieties uz savu klātbūtni. Sajūtiet enerģijas lauku, kas jūs ieskauj un pieder jums. Apzinieties savas kājas uz zemes, saikni ar Zemi. Sajūtiet Mātes Zemes enerģiju un to, kā viņa jūs atpazīst. Viņa ir dzīva būtne ar milzīgu inteliģenci, ļoti senu “zināšanu”. Jūtiet, kā viņa jūs uzņem un vēlas palīdzēt jums pabeigt jūsu dvēseles misiju, jūsu dvēseles ceļu. Zeme ir šeit, lai jūs atbalstītu. Daļēji Zeme ir jūsos caur jūsu miesas un asiņu ķermeni. Jūsu ķermenis sevī nes Zemes, Gaijas, valodu un saprātu. Savienojieties ar šo sevis zemes plāna aspektu.
Jūsu ķermeņa šūnas ir radītas no zemes vielām, no matērijas, bet to dzinējspēks un avots ir jūsu dvēsele. Jūsu unikālā dvēsele ir jūsu dzīvā ķermeņa patiesais radītājs. Pastāv sadarbība starp Zemes dabisko spēku un jūsu dvēseli. Ķermenis, kurā jūs tagad dzīvojat, ir šo divu spēku izpausme, tāpēc uzlūkojiet savu ķermeni ar godbijību. Atbrīvojieties no visiem ārējiem spriedumiem, kas jums varētu būt par jūsu ķermeni. Sajūtiet sava ķermeņa iekšējo dzīvi un dievišķo dabu; apzinieties savas dvēseles klātbūtni savā ķermenī. Jūsu dvēsele atrodas jūsu ķermenī, nevis kaut kur tālu virs vai ārpus jums. Bez jūsu dvēseles jūsu ķermenis nepastāvētu. Iedomājieties, ka katrā jūsu ķermeņa šūnā jūsu dvēseles saprāts un informācija atrodas gaismas dzirksts veidā. Sajūtiet, kā gaisma plūst pa visu ķermeni. Laipni uztveriet savu dvēseli jūsu ķermenī.
Pēc tam pārbaudiet, vai jūsu ķermenī ir kāda vieta, kas jūtama saspringta vai sāpīga; kur ir kaut kas, kas liek jums ciest. Vai jūsu ķermenī vai enerģētiskajā laukā ir vieta, kas piesaista jūsu uzmanību; kur jūs jūtat, ka jūsu dvēseles plūsma ir apstājusies vai bloķēta? Ļaujiet šai vietai sevi apzināties. Un, ja vēlaties, varat radīt attēlu, kas atbilst šai stagnējošajai enerģijai, kaut ko, kas sniedz jums izpratni par šo aizsprostojumu. Sajūtiet, kas tur ir, un raugieties uz to ar mīlestību. Jums nekas nav šeit jādara. Vienkārši jūtiet to un novērojiet, kur tas jūs bloķē, un skatieties uz to ar maigumu.
Jūs varbūt varat redzēt bērnu šajā bloķētajā vai stagnējošajā daļā; bērnu, kurš pieder jums, iekšējo bērnu, kurš vēlētos atbrīvoties, bet ir noteiktu baiļu un spriedumu nospiests. Noskaidrojiet, vai varat atvērties šim bērnam, jautājot viņam, kas būtu nepieciešams, lai viņš varētu izpausties pasaulē un brīvāk attīstīties. Iedomājieties, ka redzat šo bērnu. Saprotiet, ka dziedināšana sākas nekavējoties, kad šādā veidā savienojaties ar bloķētu daļu sevī. Ja jūs skatāties brīvi un atklāti, bez sprieduma vērojot tumšās daļas sevī, plūst mīlestība. Un tā pati par sevi ir dziedināšana: daļa, kas ir pazaudēta, atgriežas pie jums. Lai tā notiek. Uzņemiet sevī bērnu, kurš ir apmaldījies vai aizturēts. Tas ir dzīvības avots, un tas vēlas nākt pie jums.
Tagad es gribu pateikt kaut ko par gaismas darbu, ko jūs darāt pasaulē. Kad jūs iedziļināties sevī, pārbaudāt un konfrontējat ar savām tumšajām daļām, jūs tādā veidā veicat kaut ko arī kolektīvās apziņas labā. Jūs rokat jaunu ceļu, jūs atverat jaunas iespējas lielākam apziņas laukam pacelties citā līmenī, kurā ir vairāk atvērtības, siltuma, mīlestības. Šis ceļš, kas dažkārt šķiet ļoti vientuļš, prasa drosmi un virzību un ir domāts ne tikai sev. Galu galā tas, kas jums ir jādod citiem, ir jūsu pašu attīstības ceļš, ceļš, kuru esat gājis ar daudzām sāpēm un pūlēm.
Dziedināšana un transformācija, kas jums jāpabeidz, ir jūsu lielākā dāvana cilvēcei. Jūs varat darīt jebko, lai sevi attīstītu: apgūt prasmes, zināšanas un instrumentus, lai tie būtu jūsu rīcībā, bet būtībā tas, ko jūs kopīgojat, esat jūs – jūsu unikālā dvēsele –, kas saistīta ar jūsu zemes personību un integrāciju un transformāciju, ko esat paveicis iekšēji. Šī ir gaisma, ko jūs izstarojat, unikāla gaisma, kas pieder jums.
Neviens neiet to pašu ceļu. Jūsu unikālā gaisma piesaista noteiktus cilvēkus un tajā pašā laikā jūs piesaistāt iespējas savā ceļā gan privāti, gan ar centieniem. Tāpēc pat tad, kad jūs atkal izejat ārā no šīs saiknes ar savu dvēseli, izpaužoties pasaulē, pastāvīgi apzinieties radošo avotu sevī: dvēseli jūsos.
Runājot par gaismas darbu, tas ir nodoms iet savu unikālo ceļu un pārāk nepielāgoties esošajiem standartiem un idejām. Jums ir jāapzinās, kas jums ir piemērots, forma, kādā jūs kalpojat, un ne tik daudz, kam jūs kalpojat. Tas ir tas, uz ko es norādu, sakot: uztveriet sevi nopietni un pievērsiet uzmanību tam, lai rūpētos par sevi kā gaismas darbinieku. Jūs esat un paliekat ievainojams un jūtīgs tikai tāpēc, ka esat tik drosmīgs, sekojot savam iekšējam ceļam.
Tagad uz brīdi iedomājieties savu unikālo dāvanu vai dāvanas šai pasaulei, kas izriet no jūsu dvēseles plūsmas. Uztveriet to kā ziedu, kas izstaro savu gaismu no jūsu sirds. Atklājiet ziedu jūsu sirds centrā, kas atspoguļo jūsu enerģiju. Iedomājieties, ka jūs dalāties ar pasauli, ar sabiedrību šajā vērtīgajā enerģijā, kas radusies jūsu iekšējās transformācijas rezultātā. Vērojiet, kā šī plūsma izskatās. Vai jūtat, ka šī unikālā enerģija, kas pieder jūsu takai, atrod ceļu uz jūsu darbu, jūsu attiecībām apkārtējā pasaulē? Vai arī jūtat, ka jūs kaut kas kavē? Un arī vērojiet, kā šo enerģiju, šo starojošo ziedu jūsu sirdī uztver apkārtējie cilvēki.
Iedomājieties, ka jūs saskaraties ar cilvēku, kurš jums ir ļoti svarīgs un kuram jūs no sirds pasniedzat sava zieda enerģiju. Pārbaudiet, vai šis cilvēks to patiešām var saņemt; neatkarīgi no tā, vai viņš vai viņa izrāda pretestību vai ir tam atvērts – un skatieties bez sprieduma. To var izdarīt arī ar darbu, ko jūs darāt: sajūtiet, vai jūsu enerģija var izplūst noteiktā vietā vai konkrētā situācijā, un vai tā patiešām tiek saņemta; proti, saprasta un novērtēta. Tas ir svarīgi. Lūdzu, izturieties pret sevi ar rūpību un cieņu. Saglabājiet un lolojiet ziedu savā sirdī, kas ir tik ļoti vērtīgs.
Visbeidzot es lūdzu jūs sajust manu klātbūtni. Es šeit neesmu viens. Jūs visus ieskauj mīloši ceļveži, kas atbalsta jūs jūsu ceļā kā cilvēku un kā gaismas darbinieku. Jūs ieskauj gaisma un atbalsts no ne-zemes sfērām. Jūs esat tik ļoti mīlēts. Jūtiet cieņu un rūpes, kas nāk no mūsu sfēras uz jums. Un izturieties pret sevi tāpat.
Es sveicu jūs no iekšējās saiknes. Ziniet, ka es nekad neesmu tālu. Mēs esam viens.
© Pamela Kribbe
Angļu valodā tulkoja Marija Baesa (Maria Baes) un Franks Tehans (Frank Tehan)
2025.02.09.
Tulkoja Jānis Oppe