Kas ir patiess garīgums?
Pamelas Kribes čenelings ar Ješua
Dārgie draugi, es esmu jūsu brālis Ješua. Es ļoti priecājos būt šeit kopā ar jums. Kad es runāju caur kanālu, es esmu mazliet tuvāk Zemei, cilvēcei, un es priecājos, ka esmu tuvu jums.
Es redzu, kā mirdz jūsu sirdis, un es labprāt vēlētos jūs pārliecināt par jūsu varenību un skaistumu. Es gribu atgādināt, ka šis varenums nav nekas tāds, kas ir tālu priekšā jums; tas nav kaut kas tāds, kas jums jāsasniedz caur lielu disciplīnu; tas ir tas, kas jūs dabiski esat. Man ir skumji redzēt, ka jūs tik ļoti esat atsvešinājušies no vienkāršas būšanas pašiem. Jūs esat pieraduši nepārtraukti tiesāt un kritizēt sevi. Un īpaši tad, kad atrodaties uz garīgā ceļā, jūsu prātā ir zināmas idejas par to, par ko jums vajadzētu kļūt.
Bet garīgā dzīve patiesībā ir ļoti vienkārša. Tas nozīmē sevi labi pazīt un būt godīgiem pret sevi. Garīgums sākas ar tā pieņemšanu, kādi jūs esat. Ja jums ir negatīvas domas, smagas emocijas, lai tā būtu. Jūs domājat, ka, lai dzīvotu no sirds, jums ir jāpaceļas pāri šīm tumšajām lietām, bet garīgā izaugsme nenotiek caur pārākumu. Patiesi garīgi cilvēki ir arī ļoti pazemīgi cilvēki. Viņi nedomā par sevi augsti tādā nozīmē, ka viņiem šķiet, ka ir pārvarējuši savu tumsu, taču viņi jūtas viegli ar savu tumsu; viņi to nenoraida. Un tad notiek maģija – jūs varat skatīties uz savām sāpēm bez bailēm un ar līdzjūtību.
Kad jūs paskatāties, kas stāv aiz jūsu negatīvas uzvedības vai ieradumiem, tas, ko redzat, ir nobijies bērns jūsos. Jā, lai pagrieztos pret šo bērnu, ir vajadzīgs spēks un atvērta sirds. Tomēr Kristus enerģijas būtība ir atpazīt nevainīga bērna seju aiz visas negatīvās un traucējošās uzvedības. Un jums visiem tas ir izaicinājums vispirms ieraudzīt savu nevainību.
Kad jūs kritizējat sevi un mēģināt virzīt sevi noteiktā virzienā, jūs domājat, ka tas, ko jūs darāt, būs pareizi. Jūs vadāties no pieņēmuma, ka tas, ko jūs darāt pašlaik, ir nepareizi un ka ar jums pat kaut kas nav kārtībā. Bet, tā darot, jūs nevadāties no mīlestības; jūs neizturaties pret sevi laipni, un tādā veidā jūs vienmēr spēlējat paslēpes ar sevi. Jūs vēlaties virzīties uz gaismu, bet tumsa iekļūst pa “pakaļdurvīm”, tā teikt. Jums ir jājūtas viegli ar visām sevis daļām, lai patiesi iegūtu brīvību.
Es gribētu jūs aicināt tagad savienoties ar savu iekšējo bērnu. Iedomājieties, ka jūsu iekšienē ir bērns, kurš tur slēpjas jau ilgu laiku. Varbūt bērns uzreiz neatsaucas un jums ir jāsauc, jāaicina. Bet esiet viņam atvērti un ļaujiet šim bērnam jums parādīt jūsu tumšāko daļu, ko jūs joprojām nēsājat sevī. Varbūt bērns raud vai kliedz – tas nav svarīgi. Esiet viņa ceļvedis, vecāks un raugieties, vai varat justies ērti kopā ar šo bērnu, vai varat viņu mierināt.
Īpašībām, kuras jūs uzskatāt par tumšām, vienmēr ir cēlonis, tāpēc satveriet šī bērna rokas un ieskatieties viņam acīs. To darot, jūs ievērosiet, ka šim bērnam ir kaut kas vērtīgs, ko jums dot. Viņam ir dāvana jums, kaut kas, kas jums ir svarīgs tieši tagad. Pieņemiet šo dāvanu un pateicieties šim bērnam par to. Jūsu iekšējais darbs ir ieskatīties savas būtības tumšākajos stūrīšos un aicināt iekšējo bērnu iznākt priekšā. Lūk, ko patiesībā nozīmē veikt pāreju no ego balstītas apziņas uz sirds apziņu.
Sirds necīnās ar ego, sirds ir visaptveroša. Sirds aizsniedzas līdz visiem jūsu būtības stūrīšiem, un tā ir Kristus enerģijas patiesā jēga. Tas, ko jūs darāt ar sevi, veids, kā jūs izturaties pret sevi, ietekmē apkārtējo pasauli. Līdzjūtība un izpratne, kas jums ir pret sevi, mainīs jūsu vibrācijas, jūsu enerģiju, un tā ir īstā nozīme būt gaismas darbiniekam. Tā ir enerģijas pārraidīšana, kas ir daudz kas vairāk nekā paviršas informācijas nodošana.
Šajā laikā daudzas lietas mainās; kustībā ir daudz enerģiju, un to var redzēt arī globālā līmenī. Kad notiek šī pāreja uz sirdi, tad no slēptajiem stūrīšiem iznāk daudz tumsas. Tātad tas ir sava veida paradokss, jo šķiet, ka kļūst tumšāk, pirms kļūs gaišāk. Bet galvenais šajā procesā ir tas, ka tumsai tiek ļauts iznākt virspusē.
Ir svarīgi, lai jūs visi, kas novērojat šo notikumu pasaulē, paliktu centrēti un mierīgi, nenosodītu ārējo tumsu, ko jūs uztverat, un turētos pie vieduma un izpratnes, ko esat ieguvuši caur savu iekšējo procesu. Kad jūs spriežat par tumsu, ko uztverat pasaulē, tad jūs sliecaties redzēt pasauli kā sava veida kaujas lauku starp gaismu un tumsu. Taču patiesa gaismas darbinieka, apziņas pioniera spēks ir arī atpazīt nevainību un bērna seju tumsā, ko redzat sev apkārt.
Bet tas nenozīmē, ka jūs vienkārši ļaujat visam būt un notikt. Savā dzīvē jums ir jāpieņem lēmumi par to, ko jūs darāt vai nedarāt, kas jums patīk un kas jums nepatīk, un jūs varat to darīt no dziļas iekšējas sajūtas, bez vērtējuma. Jūs varat pieņemt ļoti skaidrus lēmumus no sirds, neizdarot spriedumus no galvas. Un, ja jums izdosies neieslīgt spriedumos, jūs glabāsiet līdzjūtības enerģiju un izstarosiet to pasaulē.
Jums jātur prātā, ka viss, kas ir tumšs, un viss, kas slēpjas tumšā stūrī, ilgojas pēc gaismas un nav laimīgs tumsā. Vienkārši turiet to prātā, kad raugāties uz pasauli. Un tas nenozīmē, ka jums ir jāglābj pasaule, jums vienkārši ir jāsaglabā sava gaisma, savs viedums, netiesāšana. Tādā veidā jūs virzāt jaunu enerģiju uz Zemi, un tas, ko jūs darāt savā ikdienas dzīvē, lai izpaustu šo jauno enerģiju, katram cilvēkam ir atšķirīgs.
Nobeigumā es aicinu jūs dziļāk savienoties ar to, kas ir jūsu individuālais izpausmes paņēmiens. Vienkārši iztēlojieties, ka jūs turat lāpu labajā rokā un jūtat šīs gaismas liesmas enerģiju. Sajūtiet, kā, no vienas puses, tā ir liesmojoša un kaislīga, un, no otras puses, tā ir mierīga un klusa. Šī gaisma rodas no prieka sajūtas un nevēlēšanās iet cīņā vai kaujā. Tā nāk no dziļas jūsu iekšienes, un iztēlojieties, ka tagad jūs esat piepildīti ar šīs lāpas gaismu. Tā ir jūsu dvēseles gaisma, jūsu izcelsme, un turiet prātā, cik tā ir starojoša, cik prieka pilna un rotaļīga, un izdomas bagāta. Tāpēc ļaujiet tai plūst cauri visām ķermeņa šūnām – izbaudiet to! Dzīvot no sirds nozīmē būt priecīgam.
Kad jūs savienojaties ar šo gaismu, pajautājiet sev, vai ir kaut kas, ko jūs vēlētos darīt savā dzīvē, vai tas, ko jūs jau darāt, atbilst šai gaismai un ir pareizi ar to eksperimentēt savā ikdienas dzīvē. Skatieties, kas jums sagādā vislielāko prieku un nepieņemiet neko mazāk. Agrāk baiļu balsis jūs ir pārāk noturējušas, pārāk daudz disciplinējušas. Uzticieties prieka balsij, prieka sajūtai un ikreiz, kad domājat: “Ko man vajadzētu darīt savā dzīvē, kā es varu kaut ko mainīt?”, ejiet pie tā, kas jums sagādā vislielāko prieku. Un tas var sākties ar kaut ko vienkāršu, taču, jo vairāk jūs iesiet kopā ar šo plūsmu, jo lielāka tā kļūs. Un tādā veidā jūs mainīsiet šo pasauli.
Paldies, ka jūs esat tādi, kādi esat.
© Pamela Kribbe
Tulkoja Jānis Oppe