Nebaidieties no vientulības
Pamelas Kribes čenelings ar Ješua
Dārgie draugi,
Es esmu Ješua. Es sveicu jūs visus mīlestībā un draudzībā. Mēs esam vienlīdzīgi savā starpā.
Jūs esat daļa no dvēseļu grupas, kas atrodas uz Zemes, lai palīdzētu mainīties apziņai, un tas aptver visu pasauli. Fundamentāli mainās perspektīva, kā raudzīties, just un rīkoties. Šīs izmaiņas ir nepieciešamas, jo mainās dzīve uz Zemes. Apziņa vēlas augt tālāk, un ne tikai cilvēku vidū, bet arī dabā: dzīvnieku un augu valstībās, visā uz Zemes. Izpaužas vēlme pēc jauninājumiem, lai dzimtu kas jauns.
Jūs esat dzirdējuši Zemes aicinājumu un dzirdējuši cilvēces aicinājumu. Jūs vēlaties būt daļa no šīs apziņas transformācijas, un jūs esat celmlauži un līderi; dažreiz pat jums to nevēloties. Jūs kaut ko nesat savā sirdī: mostošos sirds apziņu, kas padara jūs piemērotus šai lomai kā priekštečiem, kā novatoriem. Sajūtiet to savā sirdī.
Savienojieties ar savu sirdi. Sajūtiet sirdī paplašināšanos un klusumu un ziniet, ka jūs kaut ko gaidāt, – atjaunošanos. Jūs vēlaties palīdzēt jaunajai realitātei uz Zemes, ko jūs arī esat aicināti darīt. Jūs tiekat iedrošināti no iekšienes, jo tieši jūsu dvēsele to pieprasa no jums.
Jūs mīlat dzīvi uz Zemes. Savā ziņā jūs esat vecāki, māte un tēvs, dzīvībai uz Zemes, apziņai šeit. Jūs vēlaties viņai palīdzēt, kā arī, lai uzplauktu jūsu unikalitāte; jūs vēlaties īstenot savu patieso būtību. Sajūtiet savā sirdī barojošo, mīlošo enerģiju, un ka tā ir izpausme tam, kas jūs esat. Sajūtiet siltumu un mīlestību, kurā vēlaties dalīties ar Zemi un visām būtnēm. Jūs esat nobrieduši kā dvēseles. Jūs esat daudz pieredzējuši un daudz pārdzīvojuši, caur visa veida dzīvībām uz Zemes un citur.
Šis ir dzīves laiks, lai integrētos, kļūtu viengabalaini, kad jūs atkal atgriežat visas zaudētās savas daļas un ieskaujat tās ar gaismu, lai zieds, kas jūs esat, varētu atvērties un uzplaukt, lai viņa vieglā un saldā smarža varētu izplatīties. Sajūtiet šo ziedu savā sirdī. Skatiet, vai ir kaut kas, kas to simbolizē: krāsa, forma. Skatiet, vai sajūtat ziedu savā sirdī, un tagad pajautājiet, kā šis zieds var iesakņoties Zemē un it īpaši jūsu ikdienas realitātē. Iztēlojieties šo ziedu tā mirdzošākajā formā, tīru un neskartu, un tik daudzu pieredžu izkoptu. Sajūtiet, cik dārga ir šī velte, kurā dalīsieties uz Zemes. Tad uzdodiet jautājumu: “Vai šim ziedam ir telpa manā ikdienas dzīvē, manos darbos, vidē, kurā es atrodos?”
Paņemiet situāciju, kādā jūs bieži nonākat, vai tas būtu darbs vai attiecības, kurā jūs māc šaubas vai jūs jūtat, ka kaut kā pietrūkst vai nerit labi. Iztēlojieties, ka atrodaties tieši šādā situācijā, un tad skatiet, kā situācija ietekmē ziedu jūsu sirdī, kā tas reaģē. Zieds ir dzīva būtne; viņu vai nu baro, vai nomāc noteikta ietekme vai situācija. Paraugieties, ko jūs varat darīt, lai justos labi šajā vidē vai kopā ar šiem cilvēkiem, vai šajā darbā. Kam šim ziedam ir jābūt pašam, lai iedvesmotos un starotu?
Dažreiz šim ziedam jūsu sirdī ir nepieciešama lielāka aizsardzība. Dažreiz jūs absorbējat pārāk daudz no apkārtējās vides, no apkārtējiem cilvēkiem: enerģijas, kas var iztukšot jūsu spēkus, jo tās nav jums piemērotas. Ja jūs absorbējat pārāk daudz vai atdodat pārāk daudz – un pārāk liela enerģijas saņemšana no citiem ir atdošanas forma –, jūsu zieds vīst, novārgst. Lai saglabātu vitalitāti, ir jāierobežo tas, kas nāk, un jāaizsargā sevi.
Skatiet, kas jums šajā situācijā ir vajadzīgs un kādas robežas jums vislabāk var kalpot –, tad iedodiet to sev enerģētiski. Iztēlojieties, ka jūs ieskaujat ziedu savā sirdī vai nu ar krāsu, vai ar spēku, kas pilnībā aizsargā ziedu. Vai arī ir iespējams, ka jūs redzat kaut ko pavisam citu; piemēram, bruņinieka vai zobena simbolu, vai kāda veida skaidru robežu. Ļaujiet sev noteikt stingras robežas atvērtajai sirdij.
Tā ir problēma daudziem no jums, sarežģīta problēma. Jūsu sirds ir atvērta, un viņai tādai arī jāpaliek, jo tas ir tas, kas jūs tagad esat savā evolūcijas ceļā kā dvēsele. Jūsu sirds ir apzināti atvērta un labi attīstīta – tas ir tas, kas jūs esat. Tajā pašā laikā jūs pārvietojaties pasaulē, kur sirds apziņa daudzās situācijās joprojām ir tikai pasīvā stāvoklī, nav pilnībā pamodināta. Ir daudz baiļu, naidīguma un pārpratumu, citiem vārdiem sakot, negatīvisma, un pret to jums ir sevi jāaizsargā.
Kā to izdarīt? Apzinoties, ko ar jums dara ārpusē esošā enerģija, un nedodot to, ko jums nav iespējams dot, un tur, kur tas netiek labi pieņemts. Tādējādi ļoti precīzi nosakot, kur jūsu enerģija tiek novērtēta, kur tā plūst un kur ne. Kur tā neplūst, kur ir pretestība, tā atlec uz jums. Un tas var būt sāpīgi, jo dažreiz jūs ļoti uzticaties kādam, it īpaši tiem, kas jums patīk, vai kad tas ir jūsu kaimiņš. Ja šis cilvēks nevar saņemt jūsu enerģiju, jo viņa sirds nav atvērta tādā veidā kā jums, tad tas nozīmē, ka starp jums ir distance. Ja jūs zināt, kā sevi pasargāt, rodas zināma attālināšanās sajūta, un tas var būt sāpīgi. Bet, ja jūs to nezināt, jūs atdodat pārāk daudz sevis, jūs nodarāt sev ļaunu, un tas jūsu ziedam atņem mirdzumu un enerģiju. Tāpēc apzinieties, ka mīlestībai jūsu sirdī ir jābūt disciplinētai, stingrai un ka par sevi ir labi jārūpējas.
Jūs bieži baidāties no vientulības un vienatnes. Tieši tāpēc, ka esat attīstīti un bieži vien nevarat vibrēt ar enerģijām ārpus jums, jūs norobežojaties no citiem un vairs nejūtaties pasaulē kā mājās. Tā ir daļa no jūsu ceļa. Jūs esat atšķirīgi; jūs atnesat kaut ko jaunu. Nebaidieties no vientulības. Ja vēlaties palikt tādi, kādi jūs esat, un patiešām atļauties sev aizsardzību, jums ir jāveido saikne tikai tur, kur jūtat, ka saņemat, kur jūs novērtē. Atļaujoties šo stingro disciplīnu, kas patiesībā ir veids, kā iestāties par sevi, un iemācoties pieņemt šo stingrību, jūs piesaistīsiet sakarus ar pasauli, kura jūs baros un iedvesmos.
Ja jūs apzināti izvēlaties to, ko jūtat par labu esam, kas jūs patiešām iedvesmo, tad šķiet, ka sākumā atkrīt viss, ko kādreiz esat mīlējuši, taču jūs paverat ceļu kaut kam jaunam: plašākai telpai sev, patiesai pašrealizācijai. Mācieties saņemt; jūs šeit neesat tikai tāpēc, lai dotu. Tikai dodot un saņemot, jūsu sirds zieds attīstīsies.
Attīstīta sirds apziņa iesakņojas ikdienas, zemes plāna realitātē. Rūpēties par sevi nozīmē cienīt sirds enerģiju; cienīt mīlestību, kura vēlas piedzimt uz Zemes. Sirds apziņa jūsos nav atdalīta no citu cilvēku sirds apziņas: sirds apziņa pēc definīcijas ir veselums. Jo labāk jūs zināt, ka jūsu sirds apziņa jūsos ir aizsargāta, un jo apzinātāk un brīvāk jūs pārvietojaties šajā pasaulē, jo spēcīgāka būs jūsu saikne ar kopējo sirds apziņu uz Zemes.
Starp jums un domubiedriem uz Zemes ir saikne, kuru jūs ne vienmēr varat redzēt vai just, bet tieši tāpat ir ar draugiem un pavadoņiem no mūsu puses. Jo vairāk jūs uzdrīkstaties būt patiešām paši un izpausties uz Zemes, jo vairāk šī iekšējā saikne, šis iekšējais savienojums ar savu dvēseles ģimeni – šiem radniecīgajiem gariem – kļūs lielāks un stiprāks.
Noslēgumā es lūdzu jūs atvērt sirdi radniecīgām enerģijām uz Zemes un otrā pusē, mūsu pusē. Jūtiet, ka jūs tiekat atbalstīti. Jūs neesat vieni, kaut arī dažreiz tā šķiet. Pastāv pārliecinoši daudz mīlestības un maiguma, humora un atbalsta. Saņemiet to; saņemiet šo enerģiju. Ļaujiet sevi barot un iedvesmot. Ļaujiet sev iegūt to, kas jums nepieciešams. Jūs esat vērtīgi, un, lai piešķirtu formu jaunajai enerģijai uz Zemes, jums ir jārūpējas par sevi, lai jūs varētu kļūt par kanālu, kā jums bija paredzēts. Tādā veidā jūs esat savienoti.
Es sveicu jūs ar godbijību un cieņu.
© Pamela Kribbe
No angļu valodas tulkojuši Marija Baesa (Maria Baes) un Franks Tehans (Frank Tehan)
Tulkoja Jānis Oppe