Pamelas čenelings ar Ješua

Dārgie draugi, es esmu Ješua. Es atnācu, lai atgādinātu jums, kas jūs esat, par jūsu spēku un diženumu. Jūs esat neizsmeļams Gaismas avots, kurš nepārtraukti atjaunojas, kurš aug un paplašinās, un bagātīgi pludina dievišķo enerģiju. Es gribu iedvesmot jūs ar šo enerģiju, un es aicinu, lai jūs ļaujat šai enerģijai pilnībā iekļūt jūsu prātā, ķermenī, jūsu pašreizējā dzīvē un lai jūsu dvēseles enerģija varētu izpausties šeit uz Zemes.

Es aicinu jūs atteikties no vecajām un aplamajām nevērtīguma iedomām. Es gribu šodien runāt ar jums par pašcieņu un jūsu iespējām, par uzdrošināšanos piecelties un noticēt ugunij, ko jūs nesat iekšienē. Šī uguns ir jūsu Gaisma; tā vēlas spoži degt šeit un tagad. Taču katrs no jums ir pieņēmis tik daudz aplamas informācijas par to, kas jūs esat un kādiem jums vajadzētu būt, ka ir pavājinājies jūsu garīgais spēks un jūsu oriģinalitāte, jūsu unikalitāte. Šajā laikā cilvēces evolūcijā tiek atbrīvoti jauni garīgi spēki, un tas pilnīgi un patiesi var notikt caur cilvēkiem, kuri pašlaik dzīvo uz Zemes. Jauns laiks un enerģija dzimst caur jums, un tā var rasties tikai dziļi iesakņotā veidā, ja jūs pilnīgi pieņemat savu vērtību.

Sabiedrība ir maldinājusi gan vīriešus, gan sievietes ar savām tradīcijām un izglītības procesiem, tāpēc iedomas par grēku, kaunu un vainu turpina cieši turēties un dzīvot jūsos visos. Dzīve ir attēlota kā cīņa, lai pierādītu sevi un cīnītos par izdzīvošanu. Šajā tradīcijā par dzīvē nepieciešamu tiek uzskatīta ļoti ierobežota vīrišķās enerģijas forma, un šī nostāja būtībā balstās uz nestabila baiļu un vajadzības kontrolēt pamata. Šī vīrišķās enerģijas forma jau vairākus gadsimtus dominē arī garīgumā. Kristīgais garīgums caur Baznīcu ir kļuvis vīrišķi dominējošs un tādējādi ir zaudējis saikni ar sākotni. Jūs esat šeit, lai atjaunotu Kristus enerģijas saikni ar savu sākotni; lai atjaunotu viņas dzīvo sirdi sevī un izpaustu viņu tālāk un nodotu citiem.

Es pazīstu jūsos savus brāļus un māsas. Jūs man esat tik dārgi, un mani visvairāk apbēdina, kad redzu, kā jūs pazemināt un noniecināt sevi; cik nomākti jūs jūtaties, domājot, kas jūs esat. Iedomas par grēku, kaunu un vainu maldina jūs visus. Palūkosimies, kādu lomu spēlē šīs iedomas gan vīriešu, gan sieviešu dzīvē. Vīriešos šīs iedomas ir cēlušās zēnu agrīnās izglītības laikā, kur uzsvars tika likts uz veikumu un konkurenci, un uz izelšanos starp citiem; lai jūs varētu nostāties uz kājām un būtu stingri, un izrādītu savu vīrišķību. Jutīgums un sievišķas īpašības, piemēram, spēja saistīties ar citiem un just empātiju, tiek noraidītas kā nevīrišķīgas, kā vīrietim nepiederošas īpašības. Sievietēs akcents pastāv nevis uz sevis sadzirdēšanu, bet gan uz empātiju pret citiem un gatavību kalpot citiem; tiek uzsvērtas rūpes, kvalitātes sniegšana.

Šie divi lomu modeļi joprojām ietekmē vīriešu un sieviešu psihi, un tie rada nepareizas iedomas. Sievietei sevis sniegšanā un savā empātijā un rūpēs par citiem vajadzētu atrast savu patieso vērtību. Jo citādi viņa zaudē savu spēku un spēju nostāties pilnā augumā, ieņemt nostāju un skaidri pozicionēt sevi pasaulē. Bet sieviete tikai tad var pieprasīt savu autonomiju, brīvību un neatkarību pasaulē, ja sievišķā enerģija var plūst savā patiesajā spēkā. Ja šis autonomijas pamats ir pazudis, sievietes kļūst vājākas un nevar ieņemt pasaulē vietu un spēku, kas viņām varētu piederēt. Sieviešu tradicionālā loma aizplīvuro viņu aso prātu un piedzīvojumu garu.

Vīriešos tā savā ziņā ir citāda sajūta; viņu audzināšanas laikā viņi bieži tika aizklāti no savām sirdīm, sava jutīguma un vēlmes rūpēties, mīlēt un aizsargāt. Viņiem bija sevi jānošķir un jāuzņemas neizbēgama vientulība, izolācija un pazaudētības sajūta, kas viņus nošķir no veseluma. Dažreiz viņi patiešām pazaudē savu jutīgumu un neuzdrošinās ļauties emociju, jūtu un mīlestības plūsmai, kura noteikti atrodas viņu sirdīs.

Vīriešu dvēselē ir vēlēšanās iemiesot arī sievišķo dabu, kura ir viņu dvēseles būtiska sastāvdaļa, bet vīrieši parasti šo vēlēšanos projicē uz āru sievietēs. Arī sievietes savu vēlmi pēc spēka un apķērības mēdz projicēt vīriešos. Bet, ja dzimumi šīs īpašības neatrod savā iekšienē, starp vīriešiem un sievietēm rodas sāpīgas attiecības. Viņi jūtas nepieciešami viens otram, bet tajā pašā laikā pastāv konflikts, jo atkarība nekad nav labs pamats mīlošām attiecībām. Abiem dzimumiem ir jāveido iekšēja saikne ar savu vīrišķo un sievišķo spēku. Šīs enerģijas sader kopā; viņas ir līdzīgas spirālei, kura vijas ap sevi. Tikai kopā viņas var augt un plaukt.

Kas notiek ar vīriešu un sieviešu pašcieņu, kad viņiem ir jādzīvo pēc šādiem patiesībā vienveidīgiem vīrišķības un sievišķības stereotipiem? Vīrietis bieži attīsta personību jeb aplamu ego, kuram ir jāpiedāvā sevi pasaulei, jo viņš jūt, ka tas ir sev jāpierāda; viņam ir jādarbojas un jābūt rīcības cilvēkam. Arī sieviete attīsta personību, kurai ir jābūt burvīgai, jaukai, palīdzīgai un dodošai. Kad abi dzimumi mēģina parādīt savu otru pusi, parasti rodas vainas, kauna izjūtas, sajūta, ka neesi pietiekami labs, jeb viņi nostājas viens pret otru: sava svarīguma vai augstprātības dēļ. Paskatieties, piemēram, uz naidu jūsu vēsturē kā reakciju uz homoseksuālismu. Vīrieši, kuri skaidri izvirzīja savu sievišķo pusi un izrādīja par to prieku, tika uzskatīti par izvirtības paudējiem. Tika pārkāptas robežas, kurām bija jāpaliek nepārkāptām. Un kāpēc tas tā bija? Acīmredzot bija nepieciešams vīriešus un sievietes ievietot šaurās kastēs, lai nomāktu viņu garīgo spēku un unikālo izturību, jo visi šie stereotipi darbojās dominējošā stāvokļa un varas enerģijas apstākļos.

Jums visiem ir bijusi darīšana ar šo nomācošo enerģiju, dažreiz kā upurim un dažreiz kā pāridarītājam, tāpēc jūs varētu brīnīties, kāpēc šāda nostāja attīstījās. Jūs varat uz situāciju palūkoties šādā veidā: radošais piedzīvojums uz Zemes, viss dzīvju cikls un arvien vairāk dzīvju ir milzīgs izaugsmes process. Tas ir ilgs ceļojums, kurā jūs esat pieredzējuši galējības tam, ko jūs varētu saukt par “dualitāti” formas pasaulē: gaismu un tumsu, savienojumu un atsevišķumu, vīrišķo un sievišķo. Jūs esat aizceļojuši tālu no Mājām, un tas nav bezjēdzīgi. Šī pieredze ir ļoti vērtīga un rada dziļu bagātību katrā dvēselē, kura piedalās. Bet tas arī nozīmē, ka jūs nonākat baiļu, vientulības un sava patiesā es aizmirstības valstībā. Es esmu šeit, lai atgādināju jums, kas jūs esat šajā tumsas dziļumā, kad pieredzat varas un dominances enerģiju abas puses: būt upurim un būt pāridarītājam.

Tagad dzīvju ciklā uz Zemes ir moments, kad ir pienācis laiks atgriezties pie lielāka līdzsvara, lielāka balansa, tāpēc es aicinu jūs atcerēties, kas jūs esat. Jūs atnācāt no neizsīkstoša Gaismas avota; šī Gaisma ir miermīlīga, tomēr plūst un ir dinamiska, un pieredz un pēta. Nav viszinoša dieva, nav dominējoša valdnieka, kurš nosaka jūsu dzīvi, bet gan pilnīgi brīva Gaismas plūsma, kura atklāj sevi gan vīrišķās, gan sievišķās enerģijās, un dažādās formās, kuras visas tik labi sader kopā. Sajūtiet atkal sākotnējo saikni starp enerģijām, sievišķības un vīrišķības deju.

Sievišķais spēks ir savienojošs un apvienojošs; viņš savieno enerģijas. Sievišķā enerģija atklājas uz āru no sirds un uzņem ar mīlestību un jutīgu maigumu. Savā ziņā sievišķā enerģija nes visumu. Viņa ir savienošanās, Vienotības avots. Sajūtiet šīs enerģijas spēku. Viņa ir klātesoša visā daudzveidībā, ko jūs redzat apkārtnē: cilvēkos, dzīvniekos, augos. Caur visu plūst Viens: māte, dieviete, savienojoša un apvienojoša enerģija.

Vīrišķais spēks rada atšķirību un ir radošs citādā veidā; viņš rada indivīdus. Jūsu dvēselē abi spēki ir savienoti, viens ar otru, un tomēr kā individuāla būtne jūs esat arī īpatna, atšķirīga, unikāla – vienīgā savā veidā. Visā lielajā visumā nav nekā un neviena, kas ir tieši tāds kā jūs. Kāds brīnums! Vai jūs varat, papildus tam, ka jūtaties kā Viens, avots, no kura jūs atnācāt, ļaut sev būt arī “citādībai”, pilnīgi unikālai brīnumainai jūsu būtībai? Sajūtiet to, pat ja nevarat to izteikt vārdos – tie esat “jūs” jūsu iekšienē. Tas ir vīrišķās enerģijas radošais spēks.

Vislielākais radīšanas prieks ir tad, kad Viens satiek sevi caur Otru. Ja jūs dzīvojat vīrieša ķermenī, jūs varat apbrīnot sievieti, viņas izskatu, skaistumu, piekļuvi, kāda viņai ir noteiktām enerģijām, apvienojošo spēku viņā. Kā sieviete, jūs varat apbrīnot un baudīt vīrieti: viņa ķermeni, viņa spēku, viņš var radīt sajūtu, ka no viņa nāk dzīves sargātāja plūsma. Spēle starp vīrišķo un sievišķo kļūst par prieka un radošuma avotu, kad abi dzimumi dabiski sasaista savu spēku un vērtību. Abi ir vienas Gaismas daļa, mūžīgi savienoti viens ar otru. Tomēr tajā pašā laikā pastāv šī atšķirība, kas visu padara aizraujošu un piedzīvojumus sološu – atklājumu ceļojumu, piepildītu ar iespējamajām pieredzēm, kuras padziļina un bagātina jūs. To sola spēle starp vīrišķo un sievišķo.

Šodien mēs īpaši runājam par vīrišķo enerģiju, un es gribētu par to pateikt ko vairāk. Tradicionālajā garīgajā domāšanas veidā ego bieži tiek uztverts kā kaut kas slikts un pārvarams. Protams, pagātnē celšanās uz augšu uz debesīm tika uzskatīta par patieso garīguma ideālu. Bet kas ir patiess garīgums? Tā nav tikai savienošanās, kopība, vienotība, kas garīgumā ir galvenā, bet arī spēja saskatīt jūsu unikālo spēku būt “es”. Ļaut saviem unikālajiem spēkiem plūst un uzplaukt ir tikpat svarīgi, kā savienoties, un tas piešķir uz zemes izpausmes formu Gaismai no jūsu dvēseles. Šis ir tas īpašais spēks, kurš jums nepieciešams no ego. Bet ar to es nedomāju ego, kuru pārstāv vīrišķā tradīcija. Ne to sīksto, sacietējušo ego, kurš vēlas uzkrāt spēkus, kurš vēlas valdīt par citiem vai pār dzīvi. Tāds priekšstats par ego ir aplams. Patiesībā ego ir centrālais punkts, prizma jūsu būtības esībai, jūsu unikālajam spēkam. Viņam šeit ir jābūt, un viņš ļoti īpaša un neaizstājama radīšanas sastāvdaļa, kā puzzles gabaliņš, kurš padara jūs par lielāka kopuma daļu.

Pieņemiet šo spēku! Sakiet “jā” viņam. Atbildiet ar prieku tam, kas jūs esat; jūs esat neaizvietojami. Un, kad jūs pieceļaties savā patiesajā spēkā, jums nav jāpārvar jūsu ego, jūsu personīgums un jāatstāj aiz sevis; jums nekas sevī nav jānoliedz. Gluži pretēji – jūs kļūstat par to, kas jūs patiesībā esat. Jūsu dvēseles gaisma nolaižas pilnīgi visās jūsu šūnās, jūsu ķermenī, visā jūsu cilvēciskajā būtībā. Viss, kas jums pieder, tiek apgaismots ar šo Gaismu. Tādā veidā jūs sakāt “jā” sev – visai jūsu cilvēciskajai būtībai ir ļauts būt – un jūsu unikālais es ieplūst visā, kas jūs esat un ko darāt. Jums nav jāslēpj sava cilvēciskā būtība; jums par viņu nav jākaunas.

Iztēlojieties, kā Gaisma no sava avota caur jums spīd tālāk. Ļaujiet Gaismai plūst lejup uz jūsu kroņa čakru un tad cauri visai jūsu būtnei. Tā ir balta un universāla Gaisma, mīloša un maiga. Viņa plūst caur dzīvi un arī caur jums. Caur jums Gaisma iegūst unikālu mirdzumu, īpašu toni, savdabīgu skaņu. Ieskatieties iekšienē uz mirkli, un varbūt jūs varēsiet ieraudzīt noteiktas krāsas, izdzirdēt noteiktus toņus, vai gūt īpašu sajūtu; pēc tam dziļi sevī jūtiet: “Tas esmu es, tas ir mans sakraments.” Jūs esat šeit, lai saņemtu šo sakramentu, un neviens cits to nevar izdarīt, tikai jūs. Ļaujiet tam plūst caur jūsu ķermeni, caur jūsu vēderu, kājām un pēdām. Tā ir vīrišķā un sievišķā integrācija, sakausēšana jūsu iekšienē.

Jūtieties laipni pieņemti uz Zemes un priecājieties, kas jūs esat. Nekautrējieties un nejūtieties vainīgi. Atbrīvojieties no vecajām iedomām par grēcīgumu. Nevienam tas nepiemīt, ne jums un ne pasaulei. Ļaujiet ugunij degt un gaismai starot! Tā ir mana visdziļākā vēlme; un mans visdziļākais vēlējums jums ir piecelties savā spēkā uz jūsu divām kājām. Ļaujiet Kristus enerģijas sēklai uzplaukt jūsu iekšienē, un neesiet atkarīgi ne no viena. Es sveicu jūs visus, vienlīdzībā un dziļā priekā.

Ješua

Angliski tulkojuši Marija Baesa un Franks Tehans

© Pamela Kribbe
www.jeshua.net

Tulkoja Jānis Oppe