Palīdzība citiem
Pamelas Kribes čenelings ar Ješua
Dārgie draugi,
Es esmu tik laimīgs, ka mēs šodien atkal esam sapulcējušies, lai godinātu jauno laikmetu. Tas vairs nav kaut kas tāds, kas ir tālu priekšā nākotnē. Tas ir jau kaut kas, augošs zem jūsu kājām un plaukstošs šeit un tagad. Pasaulē aug jauna apziņa, jauna zināšana. Tas ir saistīs ar mostošos sirds enerģiju daudzu cilvēku sirdīs, un jūs esat pionieri, taku ieminēji. Jūs esat tie, kas pirmie nes sēklu sevī un sēj to uz Zemes.
Jūs esat gaismas darbinieki, tie, kuri dvēselē dziļi nes vēlmi izplatīt apziņas gaismu, lai uz Zemes varētu būt vairāk miera, prieka un iecietības. Lai būtu lielāka iespēja būt radošiem un dalīties savā starpā. Lai būtu brīvība izbaudīt citam citu atvērtībā un mīlestībā bez tiem apgrūtinošajiem pienākumiem, standartiem un vērtībām, ko esat mantojuši no savas kultūras un kas darbojas kā cietums, kas jūs aptver. Jūsu vēlme pēc izmaiņām nāk no sirds, un mēs noņemam restes no jūsu cietuma logiem.
Tomēr jūs bieži slēpjaties. Jūs uzbūvējat sev apkārt iedomātu būri, kur jūs satraukti gaidāt un domājat, vai ir ļauts dibināt savu jauno gaismu un starot to šajā pasaulē. Vēl joprojām darbojas vecās enerģijas, bet jaunais var uzaust tikai tad, kad vecais ir miris. Vispirms ir jāiestājas sava veida nāvei, un tā notiek tieši pirms fināla momenta, kad tradicionālais ietvars nokrīt un uzplūst jauna apziņa, un vecais sāk pretoties. Un tas dažreiz izraisa jūsos bailes: “Vai es varu to izdarīt? Vai es varu būt daļa no jaunā? Vai šajā pasaulē ir vieta eņģelim manī? Vai eņģelim manī ir ļauts šeit izpausties? Vai tas var sniegt labumu un pastiept roku citiem? Vai tā var svinēt šeit dzīvi un dalīties ar citiem priekā un laimē?”
Jūsu dvēseles misija uz Zemes ir būt eņģeļiem, kas jūs esat un kādēļ jūs šeit atnācāt. Un nešaubieties – jūs esat pionieri, jūs esat celmlauži. Tāpēc jūs vairs neietilpstat pagātnes vecajos ietvaros un struktūrās, kas tik bieži balstās uz hierarhisko attiecību spēku un autoritāti. Tur ir stingri noteiktas lomas, īpaši darba attiecībās, kuras koncentrējas uz konkrētu izglītību vai prasmēm, vai talantiem, savukārt eņģelis jūsos neaprobežosies tikai ar specifiku, kuru var izmērīt, piemēram, ar diplomiem vai grādiem. Eņģelis jūsos ir pulsējoša enerģija, kura nāk no paša dzīvības avota, un to neierobežos cilvēku izdomāti viedokļi un idejas, kas neatbilst tam, kas jūs patiesībā esat. Jums jāiemācās atkal atpazīt šo neierobežoto, brīvo daļu savas būtības dziļumos.
Jūs baidāties no šīs daļas, un pat bērnībā bijāt spiesti izturēties pret to piesardzīgi. Bērnam piemīt visai spontāna dzīves plūsmas izjūta, un viņš to izbauda; cik viegli bērns dzīvo šajā sajūtu spontanitātē, svārstīgajās emocijās. Viņam ir skaidra vēlme darīt vai nedarīt noteiktas lietas. Bērns ļoti viegli saka “jā” vai “nē” un zina, ko viņš vēlas vai nevēlas. Viņam nav visu šo atrunu: “Vai es drīkstu to darīt vai nē?” Bērnam nav tik spēcīgu aizliegumu kā jums. Dzīves laikā jūs esat uzkrājuši daudz ierobežojošu domu, tomēr jūs esat arī tie, kuru dvēselē ir dedzīga vēlme tās attīrīt.
Pirmkārt, šī “attīrīšanās” nāk par labu kā jums, tā arī citiem. Jūs kļūstat par piemēru citiem cilvēkiem, kad dzīvojat savā gaismā, savā varenībā; kad uzdrīkstaties bez ierobežojumiem paust sevī esošā eņģeļa vitālo enerģiju. Ja jūs nebaidāties no tā, ko citi ieraudzīs, nodomās vai gaidīs, tad jūs kļūstat viņiem gaismas eņģelis. Ne tāpēc, ka jūs piedāvātu viņiem konkrētu palīdzību, bet ka esat vienkārši cilvēks, kas jūs esat: gaismas un skaistuma avots. Jūsu būtne, kas izstaro avota dzirkstis, iedvesmo citus cilvēkus, jo viņa jūtas mundra, skaista un priecīga, un jums nav jāpieliek lielas pūles, lai sasniegtu šo efektu.
Palīdzība citiem – tā nav darbība, ko veicat, tas ir būtības stāvoklis. Vienkārši padomājiet par visiem skolotājiem, kuri nāca pirms jums, kurus pazīstat no vēstures, par cilvēkiem, kurus sauca par meistariem vai svētajiem. Viņi dzīvoja no sevis, nevis no citiem. Viņi paši piedzīvoja savas dievišķības avotu – eņģeli –, un tas viņiem sagādāja sajūsmu un ekstāzi, kuru vārdos būtu grūti izteikt: viņi piedzīvoja savas neierobežotās būtības avotu. Viņi nonesa Debesis uz Zemi, jo viņi nebaidījās no sevis, bet neierobežoti izstaroja to, kas viņi bija. Būdami vienkārši tie, kas viņi bija, viņi bija gaismas bāka citiem cilvēkiem. Cilvēki redzēja viņu gaismu un vēlējās būt kopā ar viņiem, jo šie skolotāji bija laimīgi, neapgrūtināti, atviegloti. Un skolotājiem tas neprasīja nekādas pūles; viņi vienkārši koncentrējās uz šo gaismas avotu sevī. Viņu izjustais prieks un sajūsma radīja iedvesmas dzirkstis citos.
Tādējādi jums nav jāpieliek tam pūles. Jūsu vienīgais darbs ir atrast šo gaismu sevī, šeit un tagad, izbaudīt to un uzdrīkstēties tā dzīvot, jo jūs tagad esat jaunā laika skolotāji. Un nevilcinieties pieņemt šo titulu, jo tas nenāk no ego vai augstprātības. Vienkārši jūtiet savā dvēselē dziļu vēlmi pēc pārmaiņām, pakļaujot vecās stingrās struktūras, lai padarītu tās atvērtākas, lai ļautu pasaulē ieplūst jaunam radošumam, brīvībai un mīlestībai. Tas ir tas, ko jūs atnācāt šeit ienest.
Un kā to izdarīt? Kā var sazināties ar šo eņģeļa, gaismas nesēja enerģiju, kura ir jūsos? Jums nav jācenšas to atrast vai jācīnās par to, jo šī gaisma jau ir tur – tā jau plūst caur jums. Tā dod dzīvību visam, kas jūs tagad esat: jūsu sajūtām, emocijām, ķermenim. Bez šīs gaismas jūs nebūtu šeit uz Zemes, tāpēc tā jau pastāv. Tā ir visās jūsu ķermeņa šūnās, jūsu sirdī, jūsu sajūtās. Tomēr to ir pārklājis – dažās vietās vairāk nekā citās – tumsas slānis jeb, kā jūs varētu teikt, vienkārši slānis, kurš neļauj jums apzināties, kas jūs patiesībā esat.
Es gribētu šo slāni apspriest sīkāk. Šis slānis ir neziņas plīvurs, kuru jūs sev uzklājat, lai nebūtu saistīti ar savas būtības “Es”. Uz brīdi sajūtiet šo slāni sevī, nenosodot to, bet raugoties uz to ar savas apziņas gaismu. Sajūtiet šī slāņa blīvumu, kas var būt pat fizisks, taču ļaujiet tam tur atrasties. Varbūt jūs jūtat saspringumu kādā no enerģijas centriem: vēderā, krūtīs, kaklā vai kādā citā vietā – pēc jūsu sajūtām. Raugieties uz to ar pilnīgi atvērtu prātu, tomēr ļaujiet tam tur atrasties, jo tas nevar jums kaitēt.
Jūs esat eņģeļi, piepildīti ar empātiju, līdzjūtību un mīlestību pret sevi. Uz brīdi iedomājieties, ka jūs vienkārši pieliekat roku ieslodzītajai vietai savā enerģijas ķermenī. Pietiek ar maigu glāstu, ar žestu, kurš izsaka: “Tu vari būt tur, tas ir normāli. Es jūtu tev līdzi, un mēs varam pie tā piestrādāt.” Un tad jūs ar savu apziņu dodaties dziļāk šajā tumšajā vietā, tajā daļā, kura nespēj būt tas, kas jūs esat. Tur dzīvo bailes, varbūt arī skumjas, nožēla un dusmas. Paejieties tām pretim; dodieties uz tumšāko daļu sevī, uz daļu, kura jūs visvairāk nomāc, uz daļu, kura veido jūsu cietumu.
Mēs tālab esam kopā ar jums; mēs, tie no otras puses, kas palīdzam jums. Katram no jums ir ceļveži, tāpēc nebaidieties paskatīties uz šo tumsu sevī. Rūpīgi aplūkojiet bloķējumus, nocietinājumus, ar kuriem jūs varētu saskarties šajā tumsā. Skatieties, vai kaut kas piesaista jūsu uzmanību vai sasniedz jūs. Un apsveriet jautājumu: “Kāpēc es nevaru ļaut manai gaismai mirdzēt un brīvi izstarot pasaulē? Kas man traucē?”
Vienas no galvenajām bailēm, kuras jūs tur sastopat un var jūs bloķēt, ir: “Es nevaru; es nezinu, kā; es šaubos par savām spējām; es to nespēju.” Raugieties, vai atpazīstat šo domformu sevī. Kas jums to ir teicis? Varbūt jūs redzat kāda konkrēta cilvēka attēlu. Tas var būt viens no jūsu vecākiem vai kāds cits, no kura jūs esat uzņēmušies šīs šaubas par sevi, kas saka: “Es tā kā nevaru būs tas, kas esmu.” Ļaujiet šai domai aiziet, veltot tam mazliet laika. Kas gan jums šajā dzīvē ir radījis sajūtu, ka: “Es to nevaru. Man jāapvaldās. Es neuzdrošinos to darīt, jo tas ir biedējoši. Cilvēki mani noraidīs vai nosodīs par to, kas es esmu. Ir pārāk sāpīgi būt pašam.” Maigi sauciet šurp šos pārdzīvojumus un paraugieties uz tiem no tās perspektīvas, kas jūs esat, – no eņģeļa sevī. Vienkārši apkampiet šīs sāpes, šo nenoteiktību sevī un sakiet: “Tagad tu vari atslābt, jo es saprotu tavu sajūtu. Es esmu ar tevi. Es esmu tas, kurš par tevi rūpējas. Es dodu tev pārliecību, ka tu vari atjaunot savu gaismu.”
Sniedziet sev šo uzmundrinājumu. Apkampiet sevi ar gaismu no tā, kas jūs esat, – eņģeļa jūsos. Eņģeli jūsos neuztrauc jūsu nemiers. Viņš vēro šo satraukumu ar līdzjūtību un mīlestību un saprot, kā tas radies, tomēr eņģelis neļauj sevi pārņemt ar šīm emocijām. Sajūtiet, cik daudz lielāki jūs esat par savām bailēm. Jūtiet šo varenību, neraugoties uz izjustajām bailēm. Un arī pieņemiet, ka jūs zināt, kas jums jādara, – un ka jūs to izdarīsiet. Sajūtiet savos locekļos, rokās un kājās: “Es zinu, kas es esmu, un es zinu, kas man jādara.”
Tagad mēs palūkosimies uz vēl vienu iespējamo bloķējumu, nocietinājumu, un tās ir dusmas. Bailes ir saistītas ar to, ka tās ir redzamas ārpasaulei. Jums šeit ir bijis daudz negatīvas pieredzes, kura varēja būt šajā dzīvē, bet arī agrāk citās dzīvēs. Iespējams, jūs kādā brīdī nolēmāt: “Es nevēlos atkal piedzīvot tamlīdzīgas reakcijas, tāpēc neļaušu savai gaismai mirdzēt.” Tāpēc jums tagad trūkst gribas, lai sevī ieraudzītu: “Es esmu dusmīgs, tāpēc man sevi ir jāaizver.” Tātad pastāv pretestība tam, lai ļautu sev būt redzamiem, atvērtiem un ievainojamiem.
Daudziem no jums ir brūces kopš bērnības, kad jūs vēl bijāt atklāti un spontāni, un tieši tur jūs sastapāties ar negatīvu pieredzi. Kāds izteica kodīgu piezīmi, kāds noraidīja jūsu oriģinalitāti, kāds kavēja jūsu radošo plūsmu, un tāpēc jūs pēkšņi sajutāt: “Es neesmu vēlams; šis cilvēks mani nepieņem.” Un tāpēc jūs aizvērāt daļu no sevis. Rezultātā radās dusmas: “Nu labi, es tajā vairs nepiedalos.” Un tad jūs aizvērāties un aizslēdzāties – nonācāt cietumā.
Un tajā brīdī, kad jūs aizslēdzāties un aizvērāties, neko citu daudz izdarīt nevarējāt, jo bieži tas bija vienīgais, ko jūs iedomājāties darīt, lai izdzīvotu, pasargātu sevi. Jums nācās aizvērt durvis, jo jutāt: “Es nespēju izturēt šīs sāpes, ja mani noraida par to, kas es esmu. Man nekavējoties jāaizver savas jūtas; es tās nevaru panest.” Godājiet šo faktu, ka tajā laikā jūs tā rīkojāties. Šis aizsardzības mehānisms, sevis aizslēgšana, ir ļoti saprotama; tā ir ļoti cilvēciska reakcija.
Bet tagad sajūtiet, ka esat kļuvuši stiprāki par šīm sāpēm. Tagad jūs varat piešķirt sev drošību, kuras pietrūka, kad tikāt noraidīti, jo tagad jums ir lielāka drošība sevī. Pēc savas būtības jūs nepiederat šai pasaulei, tāpēc jums nav jāreaģē uz apkārt notiekošo. Jūsu atrašanās šeit attiecas uz jums, un atļaujiet sev būt tiem, kas jūs esat. Cilvēki, kuri to nevar pieņemt, pazudīs no jūsu dzīves, un viņu vietā nāks tie, kas ir saderīgi ar jums un vēlas dalīties ar jums.
Nebaidieties tikt noraidīti. Bailes tikt noraidītiem ir viens no lielākajiem šķēršļiem, ar ko varat sastapties savā ceļā. Noraidījums ir sāpīgs, tāpēc jūsos parādījās nevēlēšanās parādīt sevi. Tas rada saspringto daļu, šķērsli jūsos, par kuru es runāju iepriekš. Ļaujiet gaismai apņemt šo šķērsli, bet nemēģiniet to aizvākt. Vienkārši apkampiet šo šķērsli ar gādību un mīlestību un sakiet: “Es saprotu.”. Runājiet ar šo saspringto daļu sevī. Jūs to varat ieraudzīt, piemēram, kā dusmīgu bērnu, lai jūs varētu pateikt, ka viņš tagad var atslābt; ka jūs sniedzat viņam nepieciešamo brīvību; ka jums ir vienalga, ko par jums domā citi, jo jūs zināt, kas jums ir piemērots. “Es esmu, kas es esmu. Es esmu šeit vēlams. Es nesu savu gaismu ar lepnumu un cieņu. Es nevienam ar savu gaismu nenodaru pāri. Es vienkārši esmu tāds, kāds esmu, it īpaši šajā pārmaiņu un pārejas laikā.”
Šajā apziņas lauka pārmaiņu laikā pasaulē jūs varat just spēcīgu vēlmi atkal doties ārā un ar savu gaismu palīdzēt šīm apziņas izmaiņām. Un tieši tajā brīdī jūs varat sastapties ar visdziļākajiem šķēršļiem un nocietinājumiem: bailēm un nevēlēšanos parādīt sevi kā gaismas eņģeli. Izaicinājums ir saredzēt šos nocietinājumu spēkus sevī un tos ar mīlestību apkampt un piedot sev tos nepieciešamos pasākumus, kas jums kādreiz bija jāveic, aizverot sevi. Tas ļautu jums atkal tuvoties tam, kas jūs esat, – vitālajam eņģelim.
Jo vairāk jūs kļūsiet sev draugi, jo laimīgāki būsiet un jo vairāk signālu saņemsiet no sava augstākā “Es”, jūsu eņģeļa, par to, kas jums jādara un ko būtu patīkami darīt un kļūt laimīgiem. Nebaidieties atlaist vecās struktūras, vai tā būtu noteikta nodarbošanās, vai arī kāds iesakņojies domāšanas modelis. Jūs gaida kaut kas jauns. Nav īpaši noteikta veida, kā rīkoties, jūs esat tie, kas rada sadarbības veidus pasaulē, jaunus kopīga darba veidus.
Jūs neiederaties esošajās struktūrās, jo esat jaunu struktūru radītāji, elastīgāki un vairāk pieskaņoti sirds apziņai. Tāpēc es lūdzu jūs uzticēties šim avotam sevī, šai pulsējošai gaismai. Un laiks jums ir piemērots, jo jums palīdzēs un atbalstīs, ja jūs uzdrīkstēsieties uzticēties un atkal atvērties; ja jūs pilnībā savienosieties ar avotu sevī.
Šis ir īstais laiks. Šodien vairāk nekā jebkad ir vajadzīgi tādi cilvēki kā jūs, kuri ir gatavi brīvi un atklāti dalīties savā gaismā. Vajadzīgi ir cilvēki, kuriem ir drosme nedzīvot atbilstoši ierastajām cerībām un kuri ir gatavi tikt uzskatīti par atšķirīgiem. Cilvēki, kuri patiešām uzdrīkstas tieši raudzīties citā cilvēkā – ar tiešu un atklātu skatienu – un kuri priecīgi paspiež roku.
Laiks tagad jums ir īstais, un vēl svarīgāk ir, ka tas ir jūsu pašu liktenis, jūsu nodoms, kas jūs šeit ir atvedis. Tādējādi jūsu vislielākais prieka avots ir spēja dzīvot gaismā, būt pilnīgi tādiem, kādi esat. Nevilcinieties darīt to, ko jūs vēlaties darīt. Šī sajūta ir jūsu ceļvedis, jo viņš aizved jūs tur, kur jums jābūt.
Paldies visiem par neatlaidību un drosmi, ko esat jau parādījuši, atrodot savu ceļu. Jūs nepadodaties; jūs neapmierina nekas mazāks par patiesību. Tāpēc jūs patiešām esat pionieri un celmlauži visam jaunajam uz Zemes, un es jums pateicos, ka esat tādi. Mēs, kas esam šeit ar jums, es un tie, kas ir mani, pārstāvam Kristus enerģiju. Bet jūs esat tie, kas ļauj tai piedzimt uz Zemes un dzīvo tajā. Un par to jums ir visdziļākā atzinība un cieņa. Paldies, ka atnācāt.
© Pamela Kribbe
No angļu valodas tulkojuši Marija Baesa (Maria Baes) un Franks Tehans (Frank Tehan)
Tulkoja Jānis Oppe