Saglabājiet savu uzticību
Pamelas Kribes čenelings ar Ješua
Dārgie draugi,
Es esmu Ješua, jūsu brālis. Es stāvu jums blakus, nevis virs jums. Es vēlos pieskarties jūsu sirdij, tai vietai, kur jūs jūtat, ka jūs zināt. Es lūdzu jūs atlaist galvu, domāšanas procesus un būt šeit klāt no savas sirds.
To darīt jums vairs nav dabiski, jo jūs esat mācīti būt pasaulē no savas galvas perspektīvas: analizēt dzīvi, mentāli saprast, būt pilnīgi pārliecinātiem, pirms izdarāt izvēli un pieņemat lēmumus. Uz brīdi sajūtiet, cik daudz notiek caur jūsu galvu, rīkojoties un runājot ar cilvēkiem ikdienas dzīvē un darbā. Konkrēti iztēlojieties, cik daudz enerģijas riņķo ap galvu. Palūkojiet, cik aktīvs ir jūsu prāts ikdienas dzīvē. Šķiet, ka ir tik daudz darāmā, sakārtojama, organizējama; tik daudz informācijas un stimulu, kas jūs bombardē, ka jūs vienkārši nevarat to visu absorbēt, tomēr jūsu galva mēģina pārvaldīt visus šos iespaidus.
Tomēr ir vēl viens iemesls, kāpēc jums spontāni nenākas skatīties un just no sirds. Sirds ir dziļa; tai ir emocionāli dziļumi un augstumi, kas daudziem no jums liek uztraukties, piemēram, vilnis, kurš jūs dzen, bet nezināt, kurp. Jūtas tiek uzskatītas par “biedējošām” – tā ir pārliecība, kuru esat mantojuši no savas tradīcijas.
Daudz kas ir mainījies laika gaitā, taču joprojām pastāv šīs bailes no patiešām dziļām jūtām un emocijām. Tomēr tikai caur dziļām jūtām un emocijām jūs varat iekļūt dvēseles domēnā. Dvēselei nav “vēstījumu” galvai. Galvas un domas ir nepieciešamas tikai tad, kad jūs mijiedarbojaties ar ārpasauli un ir lietas, kas jādara. Bet dziļāki, fundamentāli lēmumi un izvēles faktiski notiek citās dimensijās. Dvēseles dimensija ir tiešā veidā saistīta ar jūtu, emocionālo un sirds dimensiju.
Tomēr, lai atlaistu galvu, ir vajadzīga apņēmība un lielas pūles, jo tā ir kolektīva nasta, kuru jūs visi nesat. Tāpēc es lūdzu jūs piesardzīgi pievērst uzmanību savai sirds zonai – iziet no galvas un ieiet savā sirdī. Sajūtiet gaismas plūsmu, kas tur tek. Neatkarīgi no tā, vai jūs to zināt vai ne, gaisma vienmēr ir blakus. Jūsu dvēsele vienmēr ir saiknē ar jums, kaut arī jūs neapzināties šo faktu, kamēr domas ir aizņemtas ar citām lietām. Bet jūs varat apzināties šo saikni, regulāri pievēršot uzmanību savai sirdij un visam ķermenim. Jūsu ķermenis ir tiešā kontaktā ar jūsu emocionālo labsajūtu. Kā jūs patiesībā jūtaties? Nevis kā jums vajadzētu justies un nevis kā jums šķiet, kā būtu jājūtas.
Ķermenis ir spontāns un autentisks. Izjūtiet, kā jūsu ķermenis jūtas kopsummā. Vai viņš ir sasprindzis? Tad atbrīvojieties no šīs saspringuma. Lūkojiet, vai stress var noslīdēt no muskuļiem. Savienojieties ar Zemi: jūtošo, mīlošo Māti, kura jūs balsta. Viņa nedomā, bet zina visu. Jūtiet viņas mīlestību pret jums un ziniet, ka esat šeit laipni gaidīti kā viņas bērni. Stingri jūtiet kājas uz Zemes. Ļaujiet Zemes enerģijai plūst caur jums, lai jūs vēl vairāk atslābinātos un justos laipni uzņemti Zemes un jūsu dvēseles dimensijā. Zeme un dvēsele pieder viena otrai, bet agrāk jums lika noticēt, ka tas tā nav. Jums tika teikts, ka Zeme un Debesis ir atdalītas; ka Zeme ir nepilnīgs domēns: ar vēlmēm, jutekliskumu, grēku; ka Debesis ir tā augstā vieta, kur valda tikai mīlestība un gudrība. Bet šīs idejas vienkārši nav patiesas; tās ir aplamas, kļūdainas idejas.
Debesis sasniedz Zemi jūsu dvēseles formā, kura šeit iemiesojas, nokāpjot miesas un asiņu ķermenī, – un jūsu debesu dvēsele to dara apzināti. Jūsu dvēsele nenes šurp kādu nožēlu vai karmas rezultātu, vai – lai pārvarētu grēku. Jūsu dvēsele ir šeit, lai ienestu gaismu uz Zemes, savienojot Debesis un Zemi, un pieredzētu, cik Zeme ir skaista – caur augu, dzīvnieku, cilvēku skaistumu. Šeit viss ir pilns ar dzīvības kāri pēc izaugsmes un izpausmes, bet to visu ir nosodījusi jūsu tradīcija – un tā ir liela traģēdija. Atgriežoties sirdī kā savā centrā, savas būtības centrā, jūs atkal savienojat Debesis ar Zemi, dvēseli ar Zemi.
Dabisko dvēseles ceļu iemiesojoties var uzskatīt par prieka, zemes plāna mīlestības un naturālu savas pašizpausmes veidu, kā savienoties ar visām pārējām Zemes dzīvajām būtnēm lieliskā vienotā dejā. Tas ir uzmundrinoši, aizraujoši, radoši, novatoriski. Visa tradīcija slāpēt ar dogmām, noteikumiem un disciplīnu ir naidīga pret dzīvību; tā noliedz pašu Zemes dzīvo esību un jūsu dvēseles būtību. Lai šī tradīcija paliek pagātnē. Nostājieties pilnā cilvēcībā un atkal sekojiet savai sirdij. Sajūtiet, kas notiek jūsu sirdī, tieši šeit – tieši tagad.
Iztēlojieties, ka jūsu sirdī ir dejojoša sieviete. Viņa ir jūsu dvēseles vēstnese. Aplūkojiet viņu labi – iespējams, jūs patiesībā neredzat viņu ļoti skaidri, bet drīzāk jūtat. Ļaujiet viņai runāt ar jums. Ļaujiet viņai pateikt, ko viņa vēlas, ko viņai patiktos darīt, kas viņā rada prieka un viegluma sajūtu – prieks ir atļauts un labs. Iedvesma vienmēr nāk ar prieka un viegluma sajūtu, un tās ir enerģijas, kas ir pretrunā ar pārmērīgu domāšanu.
Tagad es gribu pateikt dažus vārdus par “dvēseles tumšo nakti”. Dvēsele iemiesojas uz Zemes un ienāk jūsos kā zemes plāna cilvēks ar vienu mērķi: izpausties matērijā un tādējādi labāk iepazīt, izbaudīt sevi un attīstīties un augt. Tā ir dvēseles dabiskā plūsma, viņas dabiskais virziens. Bet jūsu pasaulē, sabiedrībā, kurā dzīvojat, darbojas pretēji spēki, kas aptur jūsu dvēseles dabisko plūsmu. Jūsu dabiskās tieksmes – tas, ko vēlaties darīt, kas jums šķiet piemērots, – tiek nomākts jau agrā jūsu bērnībā. Gandrīz visiem cilvēkiem ir traucēta viņu dabiskā izpratne, un viņi vairs nevar viegli uzņemt sirds patiesību. Lai gan pašlaik notiek daudzas pārmaiņas un paveras jaunas iespējas starot gaismu, tajā pašā laikā jums ir jātiek galā ar apgrūtinošo pagātnes mantojumu; tāpēc cilvēku sirdīs joprojām ir daudz baiļu un skumju.
Daudzi no jums, ar kuriem es runāju un kuri mani saprot, ir tie, kas dzird savas sirds aicinājumu. Tie, kas skaidri jūt sevī: “Es vēlos, lai viss būtu savādāk; es vēlos dzīvot pēc savas patiesības; es vēlos dzirdēt manas dvēseles saucienu un dzīvot patiesi.” Šis uzmudinājums, šī izpratne bieži sākas pakāpeniski caur kaut ko, ko jūs lasāt, vai kāds jums kaut ko pasaka, vai arī tas ir rezultāts no kāda, kurš jūs iedvesmo. Taču, šai izpratnei pakāpeniski palielinoties, aktivizējas pretēji spēki, jo jūs kā zemes plāna cilvēki esat absorbējuši pagātnes kolektīvo enerģiju, un citādi tas nevar būt. Caur vecākiem, ģimeni, izglītību – visu kultūru un tās domāšanas veidu – jūs ar vienu kāju stāvat smagā nomācošā tradīcijā, kas darbojas pretstatā patiesībai jūsu sirdī.
Tiklīdz jūs savā dzīvē sāksiet atvēlēt vietu sirds ritmam, dvēseles balsij, tad jums būs jātiek galā ar pretējiem spēkiem, kas jums saka: “Nedari to, tas ir bīstami. Nevar vienkārši izvairīties no visa; tu nevari sekot tikai savu sajūtu balsij. Esi saprātīgs; tev vairāk jāpielāgojas.” Tad rodas šaubas: bailes no noraidījuma; bailes no naudas trūkuma; bailes tikt izsmietam, uzskatītam par traku. Visas šīs bailes lielākā vai mazākā mērā rodas, kad jūs pieskaņojaties savai dvēselei, un tas var kļūt par “dvēseles tumšo nakti”. Tādā gadījumā pretējie spēki – bailes, šaubas, vientulība – ir tik spēcīgi, ka jūsu dvēseles gaismu, kas vispirms jūs iedrošināja, vairs nevar ne redzēt, ne just.
Tajā pašā laikā jūs nevarat atgriezties uz vecā ceļa, jo jūs zināt, ka tur vairs nevar augt, un šī apzināšanās padara jūs dziļi nelaimīgus. Jūs nevarat atgriezties pie attiecībām, kas jums vairs nesagādā prieku. Jūs vairs nevarat atgriezties darbā, kas nav jums piemērots, vai situācijā vai dzīves stilā, kurā jūs mirstat iekšēji. Tomēr jūs nevarat iet arī uz priekšu, jo jūs ir pārņēmušas bailes. Bet tas ir īstais pagrieziena punkts transformācijas virzienā, un tam ir domāta šī pašreizējā dzīve.
Jaunais vēl nav atnācis, dvēseles spēks vēl nevar skaidri izpausties jūsu dzīvē, tāpēc jūs klibojat, un tam var būt vairāki iemesli. Var būt ārēji notikumi, kas jūs ievieto šajā “nekurienē”, šajā vakuumā, bet tas var būt arī iekšējs process. Jūs sevī nesat daudz jūtu un ne tikai no šīs dzīves, bet arī no citām dzīvēm, kuras esat vadījuši uz Zemes. Jums bieži ir “iekšējā bagāža”, kas vēlas tikt ieraudzīta šajā dzīvē, lai tiktu dziedināta. Ziniet, ka šādā krīzes fāzē, “dvēseles tumšajā naktī”, var parādīties daudz kas.
Dedzīgi iesaku paciest sāpes, zaudējumus vai bailes, kuras izjūtat. Palieciet pie tā un esiet pārliecināti, ka tā ir pāreja, nevis galapunkts, ka šis process ir nepieciešams. Kad atrodaties tumšā periodā, kad visas pārliecības aizslīd, saglabājiet uzticību. Jūs vēl neesat gatavi, un jūs vēl nevarat saprast, kāpēc un uz kurieni tas ved. Dvēseles durvis ir pusvirus, bet vēl nav pilnībā atvērtas. Es lūdzu jūs, neskatoties uz to, paļauties uz pašas dzīves gaismu. Visums, Kosmoss, ir mīlošs veselums; tas nevēlas jūs sodīt vai sāpināt. Sods vai sāpes paši par sevi nav ieguvumi. Sāpes rodas, ciešanas rodas, jo jūs neuzticaties labākai nākotnei, gaismai, kas jūs vada un vēlas mirdzēt.
Jūs bieži ar ilgām skatāties pagātnē un, kad esat izmisuši, vēlaties atgriezties pie paļāvības, kura jums kādreiz bija, bet kuras vairs nav. Jūs patiesi esat ceļā uz ko jaunu, uz kaut ko, ko jūs vēl nezināt vai neatpazīstat. Jūsu dvēsele ir jūs pievilinājusi; jūsu sirds ir jums pavēstījusi, ka ir labi ceļot uz jauno. Tomēr, kad jums jātiek galā ar pretējiem spēkiem, tas var būt ļoti paralizējoši un biedējoši.
Es lūdzu jūs uzaicināt savu iekšējo bērnu nākt pie jums, tā ir jūsu daļa, kas pārstāv spontāno un instinktīvo. Tā ir jūsu visievainojamākā daļa. Tas ir daudzveidīgs bērns; viņš ir neaizsargāts un nespēj parūpēties par sevi šajā pasaulē. Viņš joprojām ir mazs, tomēr tajā pašā laikā šajā bērnā ir milzīgs spēks, jo viņš atrodas tuvu jūsu dvēselei, piemēram, tāds ir tikko dzimis bērns, kurš atrodas tuvu valstībai, no kuras atnāca. Aiciniet šo bērnu kopā ar jums uz savu sirdi.
Ieraugiet jūsu iekšējo bērnu savā priekšā. Redziet sevi kā šo bērnu vai kā jebkuru tēlu, kas ienāk prātā. Lūkojiet, vai šis bērns no kaut kā baidās vai viņam vajadzīgs mierinājums. Turiet prātā – ja vēlaties izmēģināt kaut ko jaunu, ja patiešām vēlaties mainīt savu dzīvi, tas padarīs jūs cilvēciski ļoti ievainojamus. Un ir arī ļoti cilvēciski, ka nevēlaties atteikties no tā, kas liek jums justies droši. Bērns jūsos var justies izraidīts un apmulsis, tāpēc sniedziet viņam roku. Sajūtiet lielo spēku, kas mājo jūsos. Jūs varat iet pa ceļu pie savas dvēseles, pie sava “Es” ar iegūto zemes plāna pieredzi. Šis Zemes bērns spēj sekot jūsu dvēselei.
Un, ja jūs jūtat, ka saikne ar savu dvēseli un jūsu dzīves vieduma avotu jums nepadodas, tad piesauciet savus spēkus, to, kas jūs patiesībā esat. Ticiet sev un atdodieties Zemes un Visuma spēkiem. Pat ja jums ir sajūta, ka esat “akli” un nevarat saskatīt ceļu savā priekšā, turieties pie savas iekšējās pārliecības. Neiedziļinieties galvā, jo viņa nav tā, no kurienes radīsies risinājumi. Domas bieži rada vēl lielākas bailes, tāpēc atrodiet to kluso vietu savā sirdī.
Visbeidzot, es gribētu lūgt visus, kas ir šeit, būt klātesošiem savā sirds rajonā. Un tad sajust, ka mēs esam vienots lauks. Sirdī jūs zināt, ka esat saistīti ar visām pārējām sirdīm, ka nav dalījuma. Galva ir atdalīta, bet sirds savienota. Jūtieties komfortabli un esiet redzami; jūs esat Kosmosa bērni. Jums dāsni tiek dots būt pašiem, attīstīties un pilnvērtīgi baudīt dzīvi. Izbaudiet to, kas jūs esat!
Paldies par jūsu uzmanību.
© Pamela Kribbe
No angļu valodas tulkojuši Marija Baesa (Maria Baes) un Franks Tehans (Frank Tehan)
Tulkoja Jānis Oppe