Pamelas Kribes čenelings ar Ješua

Dārgie draugi,

Es esmu Jeshua. Es sveicu jūs visus mīlestībā. Ap jums ir tik daudz mīlestības: cilvēkos ap jums, garīgajā pasaulē, kas ieskauj Zemi. Mīlestība ir arī jūsu sirdī, tāpēc vienmēr pastāv saikne ar mīlestību. Mīlestība sniedz jums visu, kas jums nepieciešams: brīvību būt ar visiem saviem aspektiem, nobriedušiem un nenobriedušiem, gaišiem un tumšiem. Mīlestība sniedz jums brīvību attīstīties savā tempā, pakāpeniski izkliedējot apjukumu jūsu sirdī un prātā. Mīlestība sniedz jums brīvību un drošību.

Sajūtiet uz mirkli savā sirdī, ka šī mīlestība jums ir pieejama šeit un tagad, nevis vēlāk, kad esat pavirzījušies tālāk pa ceļu. Mīlestība pieder tagadnes brīdim; tā nozīmē pilnīgi pieņemt defektīvo, progresējošo, nošķirto. Jums nav jāizliekas citādākiem mīlestības acīs; ļaujiet mīlestības plūsmai nākt pie jums tādiem, kādi esat, tieši tagad.

Gandrīz visos cilvēkos mājo doma, ka jums mīlestība ir jānopelna, ka jums ir jāstrādā, lai mainītu sevi, lai būtu mīlestības cienīgi. Lielākā daļa no jums izjūt dziļu kaunu, kas rada necieņu pret sevi: jums šķiet, ka jums ir jāatvainojas, lai sevi attaisnotu. Tā ir attieksme, kāda ir daudziem no jums. Tajā pašā laikā jums ir tik lielas ilgas pēc mīlestības, relaksācijas un brīvības būt tādiem, kādi esat. Un tas nozīmē, ka jūs nepārtraukti cīnāties ar dzīvi.

Es aicinu katru no jums identificēt to balsi sevī, kas kritizē un mudina tevi pilnveidoties, komentē, kā tu izskaties un kā jūties, domā un dari. Kaut kur tevī ir asa balss, nerimstošs iekšējais kritiķis. Mēģini novērot to enerģiju, kas ir tevī. Tu to varētu saskatīt kā seju vai formu, krāsu vai kontūru – viss, ko redzi, ir labi.

Būtībā šī ir baiļu balss tevī: tās ir bailes no neveiksmes, no tā, ka nebūsi pietiekami labs; bailes tikt pamestam. Šīs bailes ir ikvienā. Tu atdalījies no veseluma – vismaz tā juties –, kad tu kā individuāla dvēsele aizgāji ceļā uz nezināmo. Tajā atdalīšanas brīdī, kas būtībā bija dvēseles dzimšana, tu izjuti ciešanas, ko izraisīja atsvešināšanās no Mājām, no Avota, no kura tu cēlies. Šī atsvešinātības, pamestības sajūta bija nepieciešama, jo tā piespieda tevi sākt meklējumus; tu biji, tā teikt, “iemests kā kucēns ūdenī”. Pirmo reizi tava apziņa bija satraukta, un tu meklēji veselumu.

Šajā ceļojumā radās necieņa pret sevi. Tas bija garš ceļojums, kurā lielas lomas bija bailēm, spēkam un atkarībai. Ja tu iekšēji nejūties vesels, ja nepazīsti mīlestību no iekšienes, tad tu meklē barošanos no ārējām lietām atzinības un mīlestības formā no citiem. Tev var rasties izkropļota vajadzība pēc varas, vajadzība valdīt pār citiem, lai tu iegūtu to, kas tev nepieciešams enerģētiski un emocionāli. Tātad tu redzi, ka cilvēki meklē emocionālu barošanos no citiem, lai aizpildītu tukšumu sevī. Viņi to meklē partnerattiecībās, darba situācijās, visur. Daudzu viņu darbību pamatā ir necieņa pret sevi.

Ja tu atzīsti šo vajadzību sevī, tad risinājums ir tuvu. Tomēr tik ilgi, kamēr tu kaut kādā veidā joprojām meklē barošanos ārējās enerģijās, tu pastāvīgi uzdod sev jautājumus: “Kādam man vajadzētu būt savās attiecībās? Kādam man vajadzētu būt ar ģimeni? Kādam man vajadzētu būt savā darbā?” Šķiet, ka tie ir svarīgi jautājumi, bet pamatā tie ir par attiecībām ar sevi un dziļas pašcieņas un mīlestības sajūtu pret sevi. Tur slēpjas atslēga.

Es aicinu tevi tagad ar savu uzmanību un apziņu enerģiski nolaisties savā vēderā. Pilnīgi piepildi savu vēdera dobumu ar tīru apziņu. Nolaidies un sajūti, kā tava apziņa kā svaigs, dzidrs ūdens ieplūst tavā vēderā. Esi tur klātesošs un saskati bērnu, kurš vienā vai otrā veidā jūtas necienīgs un nepietiekami labs, lai būtu pelnījis mīlestību. Pieej pie šī bērna, noliecies un satver viņa roku – tas ir tavs bērns. Tu dod tam spēku; tu atdzīvini to ar savu klātbūtni un uzticēšanos.

Kad tu dzīvo savu dzīvi, cenšoties barot sevi ar citu enerģijām – iekšējā tukšuma dēļ –, tu izkropļo sevi par to, kas tu neesi, nodarot sev netaisnību. Mēģinot pielāgoties citu cerībām un prasībām, tu neesi īsti patiess pret sevi un līdz ar to nesaņem mīlestību, pēc kuras ilgojies. Rezultātā tavs iekšējais bērns cieš, jo viņš vēlas būt pats, spontāns un dabisks.

Tas prasa lielu drosmi – spēt iedziļināties un sajust problēmas būtību – savu necieņu pret sevi. Atkal un atkal tu tiec mudināts to darīt. Katra tava krīze dzīvē ir rezultāts tam, kas atrodas problēmas pamatā. Bet tev tā nav jāatrisina uzreiz. Svarīgi ir apzināties, ka problēmas pamatā ir necieņa pret sevi – šī dziļi iesakņojusies necieņa – un risinājuma atslēga ir – mīlestība pret sevi.

Sajūti gaismu, kas ir šeit: gaismu no tevis un visiem, kas ir šeit, šajā telpā. Ļauj šai gaismai apgaismot tavu vēderu un tavu iekšējo bērnu; tu esi cienīgs to saņemt. Tu esi Radījuma neatņemama daļa, un kā tāds tu tiec mīlēts, aizsargāts un lielāka veseluma nests.

Es sveicu jūs visus.

© Pamela Kribbe

Angļu valodā tulkoja Marija Baesa (Maria Baesa) un Franks Tehans (Frank Tehans)

2024.10.13.

https://www.jeshua.net/channelings/mornings-with-jeshua/the-core-of-your-problem/ Tulkoja Jānis Oppe

---