Pamelas čenelings ar Ješua

Dārgie draugi,

Es esmu Ješua, es šodien sveicu jūs visus. Jūs man esat tuvi manā sirdī, jo mēs esam cieši saistīti savā starpā. Pastāv līmenis, kurā mēs esam vienoti nedalītā apziņā, brīvā, grandiozā un radošā apziņā, kas ir mūsu drošā osta.

Jūs esat šeit, izpausti ķermeniskā formā, lokalizēti laikā un telpā, bet jūs esat kaut kas daudz vairāk, nekā domājat, un es aicinu jūs savienoties ar šo lielāko, nedefinējamo un plašo apziņu, kura savieno jūs ar jūsu pirmavotu, jūsu Mājām.

Jūtiet Dievu savā iekšienē un jūtiet, cik vienkārša patiesībā ir šī enerģija. Dievs nav augstumā pār jums, Viņš ir enerģija, kas plūst caur jums, caur visu dzīvo uz Zemes un pat caur materiāliem objektiem un lietām, kuras jūs aptver. Dievs ir visur, un Dievs nejūtas ierobežots formās. Dievs ir tīra un neaptraipīta apziņa. Tomēr dievišķais spēks vēlas gūt pieredzi caur visām šīm dažādajām formām, caur visām šīm izpausmēm laikā un telpā.

Tagad uz brīdi sajūtiet, kas jūs esat visā šajā plūsmā: gaismas dzirksts milzīgā apziņas jūrā, bet tomēr neiznīcināma gaismas dzirksts, kas dod unikālu ieguldījumu kopumā.

Jūtiet šo neiznīcināmo spēku savā iekšienē, kurš vienmēr ir, vienmēr ir bijis un vienmēr būs mūžīgās dzīves dzirksts. Un šajā gaismas dzirkstī jūs esat Radītāja daļa, Dieva daļa. Jums ir radoša apziņa, un jūs izvēlaties savai dzīvei pieredzes, savam dzīves ceļam, kuru uzņematies. Ļoti dziļi jūsu būtnē ir centrālais punkts, kurā jūs apzināties savas dzīves plānu, un jūs saista lietas, ko vēlaties pieredzēt, lai augtu un mācītos.

Tāpēc jūs būtībā neesat pasaules upuri. Patiesībā jūs nekad neesat pilnīgi bezspēcīgi vai neaizsargāti, jo dziļi jūsu iekšienē ir šī Dieva dzirksts, un viņa saka “jā” visam, ko jūs savā dzīvē pieredzat, un arī zina, ka jūs spējat mācīties un augt no šīm pieredzēm un kļūt lielāki un iekļaujošāki.

Sakiet “jā” šim spēkam sevī, šim gaismas avotam, caur kuru jūs piesaistāt sev dzīvi, kuru tagad dzīvojat, un visu, kas tai pieder. Jūs reiz iepriekš teicāt “jā”, un jūs iekšēji zināt, ka jums ir spēks, lai piepildītu šo dzīvi, šo likteni – labākajā gadījumā – atceroties, kas jūs esat savas dzīves rūpju vidū, savā ikdienas dzīvē, kurā jūs sastopaties ar problēmām un pretestību. Atnākt pie sevis Mājās un dalīties šajās zināšanās un gaismā ar citiem – tas sniegs jums visdziļāko gandarījumu.

Jūs šeit paužat vēlēšanos būt kā garīgiem terapeitiem, kas nozīmē, ka jums ir vēlme izplatīt gaismu un apziņu uz Zemes no savas dvēseles, un tā ir tīra un patiesa vēlme jūsu sirdī un dvēselē. Tas, kas jūs esat, nāk tieši no Dieva dzirksts, jo Dievam ir dabiski dalīties priekā, viedumā un izpratnē. Tas dara Dievu laimīgu, un tas dara laimīgus jūs, jo jūs esat Dievs savā sirdī un savā dvēselē.

Un tagad jūs uzdodat jautājumu: “Kā to tieši darīt: “izplatīt gaismu”, piedāvāt dziedināt otru?” Tieši par to es šodien vēlos runāt, jo jūsu sabiedrībā pastāv dīvaina dualitāte starp slimiem un veseliem, viengabalainiem un sadrumstalotiem. Tiek uzskatīts, ka terapeits stāv veselības pusē un ir tas, kurš ir viengabalains un sniedz gaismu vai dziedināšanu tiem, kuri ir sadrumstaloti vai slimi.

Raugoties no šāda skatpunkta, terapeits ir lielāks un progresīvāks un klients jeb pacients ir atpalicis, mazāks. Un lielākajam ir kas tāds, kā mazākajam nav, un tad lielākais tajā dalās ar mazāko. Tomēr no garīgās perspektīvas tā ir aplama aina. Tādā gadījumā, pat ja kāds pirms tam ir ārstējies pie dziednieka vai terapeita, šo cilvēku jau uzskata par mazāku tas, kurš viņu izmeklē: klientam ir problēma, un viņš nāk pie terapeita pēc padoma.

Šī aina, kura rāda attiecības starp terapeitu un klientu, aptver visu tradicionālo veselības aprūpi. Ārstam, pie kura jūs dodaties, ir “zināšanas un pieredze”, un jūs, kā pacients, tāpēc esat mazāks un zemāks par viņu, jo jums ir vajadzīgas viņa zināšanas par kaut ko ārpus jums, lai jūs varētu justies labi. Neapzināti šis modelis bieži tiek izmantots arī tajā, kas tiek saukts par “garīgo veselību”. Es gribētu jums ieteikt pievērsties šai ainai “no pašām saknēm”, jo tā ir pilnīgi aplama ideja, kāda pastāv attiecībās starp klientu un terapeitu.

Patiesībā ir drīzāk otrādi: jūs esat labs terapeits, ja zināt, kā padarīt sevi mazu un atdot savu lielumu tam, kurš atnācis pie jums pēc palīdzības. Tas ir tas, ko šis cilvēks ir negribot pazaudējis.

Tas, kam ir smagas garīgas problēmas, savā ziņā ir pārliecināts, ka viņš ir bezspēcīgs, ka viņš nevar izrādīt pretestību negatīvajam dzīvē, tāpēc jūtas mazs un bezpalīdzīgs. Jūs, kā garīgais terapeits, esat tas, kurš aicina šo cilvēku atkal atrast un izjust savu spēku. Jūs mudināt viņu no jauna atklāt savu diženumu, lai paturētu iekšējo Dieva dzirksti nomodā. Un kā jums to izdarīt? Nevis sniedzot šim cilvēkam kaut ko, kas viņam liek justies labāk, kaut ko, kas nāk no ārienes, bet jūsu ticību šī cilvēka dvēseles spēkam. Jūs to darāt, savienojoties ar viņa dvēseli un no turienes rādot jūsu klientiem caur jūsu acīm, jūsu vārdiem, žestiem un skatienu, ka jūs viņam ticat. Rādiet viņam, ka jūs zināt viņa dvēseles spēku, skaistumu un viedumu. Un, pateicoties šai zināšanai un jūsu ticībai tam, kas viņš patiesībā ir, arī klients saņem cerību un uzticēšanos.

Tādā veidā notiek garīgā dziedināšana: jūs atdodat otram viņa diženumu. Jūs visādos veidos mēģināt savienot šo cilvēku ar viņa paša dvēseles spēku un tādējādi uzņematies arī pilnīgu atbildību par viņu. Garīgā darba lielais spēks ir, ka jūs otram cilvēkam parādāt, ka tikai viņš pats ir atbildīgs par savu dzīves ceļu un ka nepieciešamība viņam dziedināties nav viņa vājums. Tas, ar ko viņš saskaras, nav tas, ko viņš nevar izturēt, bet tieši viņa apņemšanās uzņemties atbildību var palīdzēt viņam atbrīvoties no sava sloga.

Atdot cilvēkam atbildību nenozīmē pateikt viņam, ka jūs viņu atstājat likteņa varā. Tas nozīmē jūs mudināt viņam atklāt un sajust spēku sevī; sajust, ka viņš ir daudz lielāks un viedāks, un spēcīgāks, nekā viņš sevi iztēlojas. Būt garīgajam terapeitam nozīmē, ka jūs satiekaties ar otru kā dvēsele ar dvēseli.

Raugoties no cilvēka skatpunkta, var likties, ka jūs esat stiprāks vai zināt vairāk par otru cilvēku un ka viņam ir grūtības un nepieciešama jūsu palīdzība. Bet, lūkojoties no dvēseles perspektīvas, jūs abi esat ceļā un vienai dvēselei pašlaik ir vairāk sāpju nekā otrai, bet tas neko neliecina par ceļu, kuru jūs ejat kā dvēsele, vai par sasniegto līmeni. Viena dvēsele ir izvēlējusies citādāku ceļu nekā otra, tāpēc šeit nav izsakāms nekāds vērtējums, un tas arī nav noderīgi.

Jūs darāt garīgu darbu, jo dvēseles līmenī jūs vēlaties dalīties gaismā. Kad jūs šo darbu veicat, notiek tas, ka gaisma jūsu iekšienē mirdz spēcīgāk un jūs izjūtat dziļu piepildījumu. Šādā nozīmē nav pats svarīgākais, ka jūs kaut ko darāt citu labā, jūs to darāt tāpēc, ka tā jums ir likteņa lemts, tāpat kā ziedpumpuram lemts vēlēties uzziedēt un izplaukt. Jūsu darbs ir dabiskā notikumu virzienā. Gaisma vienmēr vēlas izstaroties un pavairoties.

Tādējādi gaismas darbs patiesībā nozīmē, ka jūs izstarojat savu gaismu uz otru un bez sprieduma. Jūs nemēģināt atrisināt viņa problēmas, jo jūs to nevarat izdarīt un tas nav jūsu nodoms. Jūs ļaujat jūsu gaismai starot uz viņa būtību, un tādējādi jūs palīdzat cilvēku pamodināt uz savu paša būtību, uz savu paša gaismu. Tā ir visspēcīgākā lieta, ko jūs varat darīt kāda cilvēka labā. Un, kad tas caur jums viņam kļūst pieejams, jūs nekavējoties ievērosiet, ka šajā cilvēkā pieaug prieks, jo viņš var tuvoties savai paša būtībai, savam paša gaismas spēkam, kas viņam sniedz drosmi un pašpaļāvību. Nekas nevar iedvest tik daudz drosmes un paļāvības kā sajūta, ka jūs esat pats savas dzīves saimnieks un ka varat piešķirt dzīvei formu ar savu iekšējo spēku.

Un es gribētu piebilst vēl kādu lietu: es redzu, ka jums, kas darāt šo garīgo darbu vai vēlas to darīt, dažreiz ir grūti atlaist negatīvās enerģijas otrā cilvēkā, viņa sāpes un ciešanas. Tik grūti, ka dažreiz jūs pārņem otra cilvēka ciešanas un jūs pat jūtaties nospiesti. Tādā brīdī jūs izslīdat no sava diženuma, savas Dieva dzirksts, cilvēciskajā pusē. Jūs parejat savā vecajā režīmā: “Ak, šim cilvēkam ir vajadzīga mana palīdzība, es to nevaru izturēt, man ir jāpastiepj viņam roka.” Pavērojiet tad, kāda ir jūsu attieksme pret šo cilvēku: jūs uzskatāt, ka viņš ir mazs un bezpalīdzīgs, upuris, kurš jums ir jāglābj. Bet tādā gadījumā jūs patiešām nesniedzat nekādu patiesību, un galu galā tā nav nekāda palīdzība.

Patiesi nostāties savā spēkā kā garīgajam palīgam nozīmē jums spert soli atpakaļ. Kā cilvēkam jums var rasties kārdinājums spert soli uz priekšu un vēlme mīkstināt cilvēka sāpes, bet kā garīgajs palīgs jūs sperat soli atpakaļ. Jūs esat pilnīgi klātesošs, jūs jūtat viņam līdzi, un jūs bieži ļoti labi saprotat procesu, kuram šis cilvēks iet cauri, bet jūs negatavojaties tajā iesaistīties, jūs turaties ārpus šīs problēmas. Jūs esat gaismas bāka, un atkāpjoties jūs parādāt, ka ir iespējams neiegrimt domās par to, ka cilvēks ir mazs, vājš un bezpalīdzīgs. Sperot soli atpakaļ, jūs sniedzat otram cilvēkam telpu, kur pieņemt pašam savu spēku. Jūs viņu aicināt uz to, lai gan tas var būt pretrunā ar visu, ko jūs esat mācījies kā cilvēks.

Šāda pieeja var šķist grūta vai nežēlīga, bet tā nav, ja jūs uz to raugāties no dvēseles perspektīvas. Iedomājieties, ka jums ir vājuma brīdis, kad piedzīvojat daudz nožēlu un jūtaties diezgan bezspēcīgs vai arī dzīve šķiet pārāk nepanesama. Kas jums visvairāk palīdz? Kāds, kurš sniedz savu palīdzību no vibrāciju līmeņa, kurā pats atrodas, un no turienes viegli paplikšķina pa muguru, vai kāds, kurš cenšas palīdzēt, domājot, ka jūs pats to nevarat izdarīt? Kā palīgs, jūs bieži sniedzat labu izpratni par redzējumu, kā atrisināt otra cilvēka problēmu. Bet jūs patiesībā nesasniedzat šī cilvēka dvēseli, jo jūs ar viņu neesat sasaistījies dvēseles līmenī.

Padomājiet par brīžiem, kad jutāties ārkārtīgi neaizsargāts vai drūms, vai noraizējies. Šādos brīžos jums visvairāk palīdz kāds, kurš turpina ticēt jūsu spēkam, turpina uztvert jūsu dvēseles spēku, jūsu būtību, pat ja jūs pilnībā sevi tā neredzat. Tas ir garīgā terapeita patiesais darbs. Un tas dažreiz var nozīmēt, ka jums ir jāuztur šī cilvēka tēls kā par spēcīgu, radošu, brīvu un mīlošu būtni, kaut arī pats cilvēks to izdarīt nevar.

Tas var nozīmēt, ka jums jāgaida, pacietīgi, kamēr jūs uzturat šo tēlu. Bet ir svarīgi jums dvēseles līmenī joprojām būt vienlīdzīgiem. Ja tā nav, jūs atslīdat atpakaļ uz veco ainu: lielāks, salīdzinot ar mazāko, bezpalīdzīgais spēcīgā priekšā, un tā ir destruktīva aina. Tā cilvēkus attur no viņu patiesā spēka.

Brīdī, kad jūs pats jūtaties novājināts no citu sāpēm vai negatīvisma, atcerieties, kas patiesībā notiek. Uzdrošinieties spert soli atpakaļ un neuzskatiet, ka tas ir necilvēcīgi vai nežēlīgi, bet raugieties uz to kā pārvērtēšanu, kurā jūs nometat patiesās attiecības starp jums un kādu, kurš perspektīvā cietīs. Palieciet klātesošs savā spēkā, savā gaismā. Tas dos labumu ne tikai jūsu domām, bet arī jūsu emocijām un ķermenim. Un tas dos labumu arī otram cilvēkam, jo tādā veidā jūs noturat gaismas bāku šim cilvēkam, kurā viņš var sevi atspoguļot.

Angliski tulkojuši Marija Baesa un Franks Tehans

© Pamela Kribbe

www.jeshua.net

Tulkoja Jānis Oppe