Vientulība, jūsu ceļa nepieciešama daļa
Pamelas Kribes čenelings ar Ješua
Es esmu Ješua, es sveicu jūs visus no savas sirds. Jūtiet šeit izplatīto gaismu, tā plūst no jūsu sirdīm. Es apskauju jūsu gaismu sevī, un tad tā atspoguļojas atpakaļ jūsos, lai jūs zinātu, sajustu un atcerētos, kas jūs esat: gaismas darbinieki, gaismas nesēji. Tas ir jūsu augstākais mērķis, jūsu iedvesma – rādīt visu gaismu no jūsu sirds un dvēseles šeit uz Zemes. Sajūtiet šo vēlmi sevī, visās savās ķermeņa šūnās. Jūs esat šeit, lai ļautu savai gaismai mirdzēt, bez traucējumiem, bez kauna vai vainas sajūtas. Dariet to, atveriet visas savas ķermeņa šūnas un jūtiet gaismu sevī – ļaujiet tai starot! Lai tā brīvi plūst uz augšu no vēdera, caur sirdi, kaklu, acīm. Gaisma gandrīz liesmo, jo viņa to vēlas; tas ir gaismas raksturs – mirdzēt kā saulei.
Jūs pietiekami ilgi esat aizturējuši savu gaismu, un tagad ir laiks iet prom no kavējumiem, aiztures un pretestības. Kāds atvieglojums gan tas ir, ka jums ir atļauts to darīt un to var izdarīt; tam ir vajadzīgs daudz spēka, lai uzturētu šo gaismu, kura vēlas starot no jums. Gaismas slēpšana jums prasa daudz pūļu un rada daudz stresa, un tas padara jūs slimus un nomāktus, sarūgtinātus un vīlušos. Jūs esat šeit uz Zemes, lai uzklausītu savas dvēseles aicinājumu, un tieši tas padarīs jūs brīvus un laimīgus. Kāpēc tas šķiet tik grūti izdarāms? Jūs ar savu gaismu cīnāties, pat sēžot šeit. Jūs no tās baidāties, un bailes rada pretestību, vēlmi paslēpties un pielāgoties tam, kas, jūsuprāt, ir pienācīgs un pareizs. Tas rada aizsardzības sienas, kuras jūs esat uzcēluši sevī.
Jūtiet tagad, ka dvēsele jūsu iekšienē ir stiprāka nekā jebkad agrāk. Jūsu dvēsele vēlas piedzimt uz Zemes, šeit un tagad. Jūtiet kvēlojošo vēlmi jūsu dvēselē un prieku, kas to pavada. Uguns jūsos nepazīst nekādas šaubas par sevi, tā ir aizrautības pārpilna; tā uzliesmo un iedvesmo, tāpēc ļaujiet tai tur būt. Ļaujiet ugunij, jūsu dvēseles gaismai, plūst caur jums. Jūtiet, kā gaisma paceļas ap jums, un uzņemiet savu dvēseli jūsu ķermenī. Ieelpojiet to, kas jūs esat. Jūs nevienam neesat parādā attaisnojumu vai skaidrojumu tam, kas jūs esat: “Tas ir tas, kas es esmu, šī ir mana būtība, mana būtne.”
Ikvienam no jums dzīves laikā tika tricināta jūsu pārliecības struktūra. Pārliecība: “Esmu tāds; es esmu”, kas jūtama bez šaubu ēnas, tika sabojāta jums visiem. Dažos gadījumos tas notika, pirms jūs sākāt savu pašreizējo dzīvi. Iespējams, ka iepriekšējās dzīvēs tika gūtas brūces – gan garīgas, gan fiziskas –, kas jūs ietekmēja un aptumšoja jūsu spēju just, kas jūs esat, un jūsu sākotnējo gaismu. Var arī būt, ka jūs atcerējāties savu gaismu, kad piedzimāt pašreizējā dzīvē, taču nespējāt šo atmiņu saglabāt. Jūs ietekmēja jūsu vide, kuru pārvaldīja bailes, dusmas, nedrošība un šaubas. Jums visiem ir pazīstama sajūta, ka esat pazaudējuši savu iekšējo ceļu, un tad jūs meklējat gaismu ārpus sevis.
Tas ir praktiski katra bērna liktenis, jo, sākot dzīvi uz Zemes, jūs esat neaizsargāti. Mazuļa vecumā jūs esat fiziski, kā arī emocionāli ievainojami, tāpēc jūs instinktīvi tiecaties nodibināt kontaktu ar savu vidi un paļaujaties uz to; jūs to darāt vairākos veidos. Daļa no jums alkst mīlestības siltumu kā siltu segu ap jums: tā ir pārliecība un drošība, pēc kurām ilgojas katrs Zemes bērns. Bet jūsu iekšienē var arī rasties dziļas bailes, kad jūs atkal iemiesojaties uz Zemes, īpaši, ja esat apgrūtināti ar brūcēm un rētām no iepriekšējām dzīvēm, tāpēc jūs jūtat lielu vajadzību būt lolotiem un pārliecinātiem jau no agras bērnības. Jūs tiecaties pie apkārtējiem cilvēkiem cerībā iegūt no viņiem gaismu un spēku.
Ir vēl viens veids, kā jūs varat kontaktēt ar apkārtējiem cilvēkiem, un tas nav saistīts ar vēlēšanos saņemt, bet gan dot. Jūs, kas šeit atrodaties, visi esat jutīgas dvēseles. Jūsu sirdī un garā ir dziļums, un pat kā mazi bērni vai mazuļi jūs smalki uztvērāt pasauli un apkārtējos cilvēkus. Kamēr jūsu fiziskās smadzenes vēl pilnībā nebija attīstījušās, jūsu jutekļi jau tādi bija. Jūsu sirds bija atvērta, un jūs jutāt mātes un tēva sāpes, kā arī negatīvu enerģiju jūsu apkārtnē. Kaut kādā mērā, atceroties savu dvēseles mērķi, jūs gribējāt palīdzēt viņiem dziedināties un padarīt viņu dzīvi piemērotu, ienest harmoniju tajā. Jūs vēlējāties vecākiem palīdzēt, rādot viņiem gaismu. Jūs joprojām bijāt tik tuvu šai citai dimensijai, no kurienes atnācāt jūs un jūsu dvēsele, ka ļoti spēcīgi jutāt šo impulsu.
Gan ilgojoties pēc lološanas un apliecinājuma, gan arī dziļa impulsa vadīti dziedināt, radīt izpratni, vēloties dot, jūs varat pieķerties apkārtējai pasaulei tādā veidā, ka tā var kļūt un varbūt jau ir kļuvusi ļoti sāpīga. Uz šīs Zemes jūs varat sevi zaudēt, dodoties un vēloties dziedināt apkārtējo pasauli, tāpat kā jūs varat arī sevi zaudēt, rūpējoties un gaismojot uz ārieni no sevis. Šādā veidā, agrīni sevi zaudējot, jūs vēl pilnībā neapzināties, kas jūs esat un kādā veidā jūs izceļaties no apkārtējās pasaules. Pusaudža vecumā, vēloties dot un saņemt, jūs nonākat apmulsumā par sevi un par to, kas jūs esat, un tad kļūstat atkarīgi no apkārtējās pasaules. Jūs sākat došanu saistīt ar saņemšanu. Jūs cerat – ja jūs nesavtīgi dalīsieties ar citiem, simpatizējot un jūtot līdzjūtību pret citiem, mierinot un dziedinot viņus, tad jūs iegūsiet pārliecību un drošību, pēc kurām jūs tik ļoti ilgojaties, un tiks atpazīta jūsu gaisma, kura jūs patiesībā esat pasaulē, kura jums šķiet dīvaina.
Agrāk vai vēlāk jūs piedzīvojat un atklājat, ka šāda pieeja dzīvei jūs maldina. Un šis atklājums ir sāpīgs, jo jūs daļēji pildāt dvēseles misiju, daloties savā gaismā, vēloties pārveidot negatīvo enerģiju harmonijā. Neraugoties uz to –, lai kļūtu par patiesu, sevi apzinošos gaismas darbinieku, tas no jums prasa atkāpties no šīs pilnīgi vai daļēji apzinātās došanas un saņemšanas dinamikas, no vēlmes starot gaismu un spēku no sevis. Jums ir jāatbrīvojas no šiem centieniem, lai patiesi sāktu mirdzēt no savas būtības, no sava dziļuma. Visa veida atkarības no pasaules ārpus jums galu galā ved jūs prom no dvēseles. Tātad – jūsu ceļš vispirms vedina jūs pieņemt savu vienatnību, lai jūs būtu “Es”, pirms jūs esat gatavs veidot saikni ar pasauli un apkārtējiem cilvēkiem ar neatkarīgu spēku un mīlestību. Kā pieaugušais, tiklīdz jūs uzsākat garīgu ceļu, jūs saskaraties ar senajām bailēm, kuras jūt jūsu iekšējais bērns, kurš meklēja drošību ārpus sevis, un ar to, kā jūsu iekšējam bērnam dot to, kas viņam nepieciešams. Un tas ir liels solis, uz kuru jūs tiekat aicināts.
Daudzi gaismas darbinieki ir pārsteigti, kāpēc viņi tik bieži jūtas vientuļi un nesaprasti no apkārtējo cilvēku puses – gan jūsu dzimtajā ģimenē, gan vēlāk skolā un darbā. “Kāpēc man ir šī atšķirtības, atsvešinātības sajūta?” Un es jums saku, ka daļa no jūsu ceļa, jūsu dvēseles ceļa, iet caur dziļas vientulības posmu. Tikai piedzīvojot šo vientulību, jūs varēsiet un gribēsiet atklāt, ka jūsu uzdevums ir pašiem iedegt liesmu, gaismu sevī. Vienatne ir kā tunelis, caur kuru jūs ejat, – tas jums ir jāiziet –, lai patiešām kļūtu neatkarīgi no pasaules. Doma ir sekojoša: būt pasaulē, bet nepiederēt pasaulei. “Būt pasaulē” nozīmē, ka jūs ietekmē prasības, kas rodas no ārpuses, piemēram, tikt atzītiem un akceptētiem vai ne, būt veiksmīgiem vai ne. Šī “piederība pasaulei” ved jūs prom no jūsu dvēseles.
Tāpēc es aicinu jūs veltīt laiku, lai pilnībā parūpētos par sevi. Iztēlojieties, ka jūs izstarojat gaismu, par kuru es runāju iepriekš, gaismu, kura tik ļoti vēlas starot un ir apgrūtināta ar jūsu dziļākajām bailēm un vajadzības pēc drošības un pārliecības. Nepieciešams apskāviens, pilnīgi apņemot to ar jūsu dvēseles un sirds siltumu. Paņemiet jūsu iekšējo bērnu klēpī vai sirdī. Jūtiet, ka viņš nes sāpju, zaudējumu, baiļu brūces un rētas, taču jūtiet arī savu lielo gaismu un to, ka tā spēj bērnu pilnībā piepildīt, – izdariet to.
Šis bērns tik ilgi ir gaidījis jūs. Kad jūs savu iekšējo bērnu barojat ar savu gaismu – šeit uz Zemes –, jūs dziedināt vecās traumas no pagātnes un radāt neatkarību. Un, to darot, jūtiet zem kājām Mātes Zemes atbalstošo, spēcīgo enerģiju. Viņa vēlas jūs ņemt savā klēpī; jūs esat laipni gaidīti šeit, uz Zemes. Ļaujiet gaismai plūst caur jums un savienot ar Zemi, kamēr jūs dziļi sevī lolojat iekšējo bērnu, sniedzot to, kas viņam nepieciešams. Ļaujiet gaismai plūst caur jūsu kājām un jūtiet, kā Māte Zeme apsveic jūs, šeit un tagad.
Paldies jums.
© Pamela Kribbe
No angļu valodas tulkojuši Marija Baesa (Maria Baes) un Franks Tehans (Frank Tehan)
Tulkoja Jānis Oppe