Zeme caur Pamelu Kribbe

Mīļie cilvēkbērni!

Es esmu Zemes balss. Es zinu jūs mūžīgi. Es jūtu un pieņemu katru jūsu soli. Dziļākajā līmenī mēs esam Viens. Ir viena apziņa, kas apņem mani un jūs. Šī apziņa ir majestātiska un nenosaucama. Tas ir Dieva gars. Viņš ir noslēpumains un tai pat laikā dziļi pazīstams. Viņa radošās Apziņas rokas aptver mūsu kopīgo spēli. Mēs kopā spēlējam spēli, mēs esam partneri attiecībās, kas ir attīstījušās laika gaitā. Šīs attiecības tagad ir gatavas transformācijai. Mēs ieejam jaunā ērā. Bet vispirms es jums pastāstīšu vairāk par mūsu kopdarbības procesa sākumu. Tas atšķiras no tā, ko jūs varētu sagaidīt.

Kad mēs pirmo reizi satikāmies, jūs vēl nebijāt cilvēki. Jums nebija cilvēka ķermeņa. Jūs nebijāt iemiesojušies uz Zemes. Jūs biji eņģeļi. Un jūs nebijāt vienkārši kaut kādi eņģeļi! Jūs piederējāt eņģeļu ģimenei, kuru mērķis bija pavērt ceļu jauniem piedzīvojumiem kosmosā. Kas tie bija par piedzīvojumiem? Es to pateikšu ļoti vienkārši. Kosmosā ir likums, ka līdzīgie pievelkas. Piemēram, kad jūs nomirstat uz Zemes, jūs automātiski pievelk garu pasaules sfērai, kura atspoguļo jūsu apziņas stāvokli. Jūsu apkārtne ir tiešs atspoguļojums tam, kā jūs jūtaties iekšienē. Iekšējais un ārējais ir saistīti. Garu pasaulē ir gaismas sfēras un relatīvas tumsas sfēras. Šīs sfēras ir atdalītas. Tā tas nav uz Zemes, kā tas varētu likties. Uz Zemes kopā eksistē daudzu dažādu tipu apziņas un savstarpēji mijiedarbojas. Eksistē liela dažādība, un tāpēc Zeme ir kā milzīgs kūsājošs dažādu sfēru apziņu katls.

Pat šeit ir spēkā tas, ka jūs radāt savu paša realitāti ar savas apziņas iekšējo stāvokli. Tomēr, tas ir kaut kas tāds, ko jūs esat sapratuši pakāpeniski dziļu garīgu meklējumu laikā. Sākumā jūs esat ļoti apjukuši uz Zemes kā ārējas pasaules, kuru, liekas, jūs vispār ar savu prātu neesat radījuši. Gluži pretēji, jums liekas, ka esat šīs realitātes produkti nevis tās radītāji. Garu pasaulē vienotība starp iekšējo un ārējo ir vienkārši dota, konkrēta un taustāma. Uz Zemes ir vajadzīga augsti attīstīta apziņa, lai saprastu vienotību un uzņemtos atbildību kā radītājam.

Uz Zemes notiek īpašs eksperiments. Kad jūs esat šeit fiziskā formā, pār jums ir pārklāts aizsegs, lai jūs neatpazītu savu radošo spēku. Tas pastāv līdz brīdim, kad jūs pamostaties un redzat, ka savas esības centrā esat Dievs. Tad aizsegs nokrīt, un jūs arī apzināties dziļo pamatā esošo vienotību, kura caurauž visu dzīvo radību uz Zemes. Pamošanās process uz Zemes ir intensīvs, un pati Zemes eksistence dod spēcīgu evolūcijas impulsu visai garīgajai pasaulei. Tieši garīgajā pasaulē var trūkt dinamikas un izmaiņu. Patiešām, notiek bremzēšanās, jo visas sfēras ir rūpīgi nodalītas. Izmaiņas, izaugsme, attīstība notiek, kad satiekat citādo un stājaties tam pretī. Kad es runāju par citādā satikšanu, es nedomāju pieklājīgu tērzēšanu ar to, bet gan patiesu iegremdēšanos tajā. Jūs mācāties un attīstāties no dažādām apziņas formām, nevis pētot tās “no augšas”, bet gan kļūstot par tām. Tieši tas notiek, kad jūs iegrimstat iemiesošanā uz Zemes. Jūs iegrimstat dziļi, un ar iemiesošanos jūs savienojaties ar dažādu sfēru apziņu. Tā jūs izveidojat tiltu starp esības sfērām, kas citādi nebūtu saistījušās.

Būt cilvēkam nozīmē būt tiltam starp dažādām apziņas sfērām. Šī tilta celšana dod cerību apziņas paplašināšanai visās garīgās pasaules sfērās. Pat visaugstāk attīstītās sfēras garīgajā pasaulē ir ieguvušas izaugsmes un atjaunošanās impulsu no lielā eksperimenta uz Zemes. Cilvēki var izzināt gaismas un tumsas galējības un galu galā konstatēt vienotību aiz visām formām un izskatiem. Kad cilvēki sasniedz šo vienotības apziņu savā iekšienē, viņi apzinās, ka ir radītāji uz Zemes un viņu klātbūtnei būs pārveidojoša un dziedinoša ietekme uz visām dzīvajām radībām, ar kurām viņi saskaras.

Radīt vienotu apziņu ir mērķis jūsu piedzīvojumam uz Zemes. Es sāku šo stāstu pieminot, ka tad, kad mēs pirmoreiz sākām šo sadarbības procesu, jūs nebijāt cilvēki, bet eņģeļi. Jūsu apziņa vēl nebija sevi pievienojusi nekādai materiālai formai, un jūs jutāties cieši saistīti ar citiem eņģeļiem ap jums, jūsu brāļiem un māsām. Saikne starp jums bija tik stipra, ka jūs jutāties kā viena organisma šūnas. Jūs strādājāt kopēju interešu labā nesavtīgā, pašsaprotamā veidā, esot viens prāts un sirds. Kādā noteiktā brīdī jūs dzirdējāt saucienu no Zemes. Jūs tikāt aicināti uzsākt ceļojumu uz šo planētu. Kāpēc jūs? Īsi sakot: jūs bijāt drosmīgākie starp eņģeļiem. Jūs bijāt bezbailīgi, kaislīgi un, jā, nedaudz spītīgi un stūrgalvīgi. Nosacījums bija, ka jūs bijāt izraidīti no paradīzes jūsu zināšanu vēlmes un stūrgalvības dēļ. Un jā, jūs patiešām bijāt zinātkāri un arī mazliet nepaklausīgi. Bet tas bija tieši tas, kam bija jābūt! Vai jūs domājat, ka Dievs kļūdījās, jūs radot? Nu nē, Dievs precīzi zināja, ko viņa/viņš darīja, un, starp citu, Dievs vienkārši neko neuzskata par nepareizu vai grēcīgu. Dievs pilnībā spēj sadzīvot ar jūsu “grēkiem”. Jūs esat tie, kuri no tiem visvairāk cieš.

Lai gan ir saprotams, ka, kā cilvēki jūs varat nožēlot savas darbības, nav gudri bezgalīgi vērtēt sevi pēc tām. Šajā ziņā jūs esat daudz cietuši no reliģijām, kuras izveidoja šādu stingru uzsvaru uz vainu un sodu. Dievs ir maigāks un līdzjūtīgāks, nekā jūs jebkad spētu iedomāties. Jums ir piedots pat, pirms jūs pārkāpjat. Dievs no visas sirds piešķir jums telpu kļūdām. Viņa/viņš gan vēlas, lai jūs skatāties uz savām kļūdām nosvērti, nevis šaustāt sevi par tām. Visas šīs “kļūdas” ir soļi ceļojumam iekšienē, ceļojumam, kurā jūs sevi pilnībā iepazīstat. Šim ceļojumam nav jābūt taisnam, tas ir domāts, lai būtu neparasts. Bez līkločiem un pagriezieniem nav pieredzes, un bez pieredzes nav pamošanās. Jums vispirms ir jāpazūd, lai apzināti varētu atgriezties Mājās. Jūs bijāt tie, kuri pieredzēja pilnīgu sevis “pazaudēšanu” ar aizrautību un stūrgalvību, ko Dievs pats/pati bija iedēstījis jūsu sirdīs. Tomēr es esmu mazliet aizklīdusi no manas tēmas!

Kad jūs izdzirdējāt saucienu no Zemes, jūs ienācāt manā dimensijā. Jūs atradāt planētu ar bagātu veģetāciju, ar zaļiem mežiem, bezgalīgiem okeāniem un strauji augošu dzīvnieku valstību. Jūs aizkustināja uz manis esošās dzīvības skaistums un bagātība. Jūs jutāt aicinājumu piedalīties šajā dzīvībā, lai iedvesmotu un barotu to ar jūsu rīcībā esošo eņģeļu enerģiju. Es biju laimīga par jūsu ierašanos. Jūs bijāt mani gani, jūs palīdzējāt aprūpēt dzīvību un pat implantēt izmaiņas un jauninājumus esošajās dzīvības formās. Kā jūs to darījāt? Jūs bijāt tik tuvu radošā spēka Avotam, ka jums bija maģiskas spējas, kā tās varētu saukt šodien. Jūs ļāvāt sev iztēloties jaunas, aizraujošas dzīvības formas, un šie tēli pārtapa garīgās sēklās, kuras pievienojās jau eksistējošām dzīvības formām. Jūs piesūcinājāt dzīvi ar jaunām idejām. Tā notika bioloģiskā attīstība. Visas dzīvības formas ir dzimušas no Gara. Fiziskās, materiālās formas ir garīgā spēka izpausmes. Gars ir daudz spēcīgāks, nekā jūs pieņemat. Jūs esat izauguši ar materiālistisku skatījumu, kas stāsta jums, ka fiziskais – kā aprakstīts fizikas zinātnē – ir realitātes pamats. Faktiski ir pretēji. Gars nav nejūtīgas matērijas produkts. Visu matēriju caurauž radoša apziņa, kas uztur to.

Uz brīdi ļaujieties savai iztēlei. Atcerieties, kas jūs bijāt tajos senajos laikos. Tas ir iespējams! Jūsu dvēsele ir atvērta un neierobežota. Tā nepazīst ne telpu, ne laiku. Iedomājieties, ka jūs lidojat virs okeāniem un mežiem ļoti tīrā un ēteriskā ķermenī. Jūs esat apburts no skaistuma, ko redzat, no piedzīvojuma, kas apmēram šeit varētu notikt. Redziet sevi kā eņģelisku būtni, kuru vada prieks un kaisle. Jūs jūtaties tik brīvs kā bērns, kurš var darīt visu, ko vēlas. Tagad iedomājieties, ka jūs sakopojat spēku izteikt savu prieka un cieņas sajūtu pret dzīvību krāšņā ziedā. Atļaujiet iztēlē atnākt šim ziedam, kas īpaši vilina jūs. Saredziet tā krāsas un sajūtiet to no iekšienes. Sadzirdiet, kā zieda smiekli kāpj augšup no viņa sirds kā mazu zvaniņu skaņa – tā ir kā mūzika jūsu dvēselei. Tagad nododiet šo attēlu man, Zemei. Iedomājieties, kā tas iekrīt manā klēpī un kā tas tur tiek uzturēts ar fiziskiem un ēteriskiem spēkiem, kas palīdz šai garīgajai sēklai iegūt materiālu formu. To jūs darījāt šajos senajos laikos. Jūs ļāvāties savai iedvesmas plūsmai un iesūcinājāt to manī. Un es biju atsaucīga. Es, šajā materiālajā valstībā klātesoša izpratne, vēlējos būt piesūcināta un absorbēt jūsu domformas.

Mūsu partnerības un sadarbības saknes ir no tā laika. Tas ir iemesls, kāpēc jūs varat būt apburts no dabas skaistuma un ne-cilvēku dzīvības formu nevainības. Jūs skar ne tikai viņu fiziskais skaistums, jums arī tiek atgādināts par veco saikni starp jums un dzīvību uz Zemes un priecīgajām spēlēm, ko jūs reiz spēlējāt. Jūs esat veikuši savu ieguldījumu daudzu dzīvības formu radīšanā uz Zemes. Kā eņģeļi jūs bijāt garīgie vecāki dzīvībai uz Zemes. Lūk, cik dziļi un tāli sniedzas jūsu radošais spēks.

Laikā, par kuru es runāju, visumā bija arī tumši spēki, kurus bija fascinējis apziņas uzplaukums uz Zemes. Tumšie spēki nav nekas cits, kā enerģijas, kuras vēl neapzinās savu dievišķo dabu un tāpēc uzskata, ka viņām ir vajadzīgs kaut kas ārpus sevis, lai būtu veselas un pilnīgas. Šīs tumšās enerģijas gribēja baroties no dzīvības uz Zemes, kura izstaroja tādu vitalitāti un dzīves spēku. Kā reakcija uz šo tumšo spēku iebrukumu bija jūsu vēlēšanās aizsargāt dzīvību uz Zemes. Jūsu emocijas lielā mērā bija tādas pašas kā vecākam, kuram jāpasargā savi bērni no briesmām. Lai tiktos un stātos pretī iebrucējiem, jums bija jābūt blīvākiem ķermeņiem un jādzīvo blīvākās vibrācijās, mazāk plānās un smalkās kā eņģeļu valstībā. Būtībā tumsas ielaušanās iededza jūsos aizrautības un cīņas gara dzirksteli, un tas, savukārt, ievilka jūs dziļāk matērijā. Nākošais solis jūsu ceļojumā bija iziet no eņģeļa būtības, un jūs uzņēmāties iemiesošanos ceļu.

Ar šo soli jūs zināmā mērā zaudējāt savu nevainību. Tieši pirms šī soļa bija vilcināšanas brīdis, kurā jūs sapratāt, ka, kļūstot materiālākam, jūs zaudējat kaut ko ļoti vērtīgu. Jūs zaudējat savus eņģeļa spārnus, kuri simbolizē brīvību no laika un telpas, brīvību no dzimšanas un nāves, brīvību no bailēm un ilūzijām. Taču bija kaut kas, kas dziļi piesaistīja jūs iemiesošanās piedzīvojumam. Jūs bijāt kaismīgi un drosmīgi eņģeļi, kā es teicu. Un tā tam bija jābūt. Acīmredzami, jūsu ceļojums pavērsās uz negatīvo pusi, kad jūs izgājāt no eņģeļu būtības un iesaistījāties cīņā ar tumšajiem spēkiem. Jūs bijāt iejaukti dažādos konfliktos un karos ilgu, ilgu laiku. No otras puses, šī iegrimšana dziļumā ļāva izplatīt jūsu eņģeļu enerģiju līdz vistālākajiem visuma nostūriem. Jūsu eņģeļu enerģija ir neatņemama jūsu daļa, kura, pat, ja tā uz laiku ir aizplīvurota, nekad nevar tikt jums atņemta.

Jūsu pirmie mirstīgie ķermeņi nebija veidoti no matērijas, kādu jūs to zināt uz Zemes. Tie bija daudz mazāk blīvi un kompakti. Tos varētu nesaredzēt ar cilvēka acīm. Jūsu apziņa bija mazāk fokusēta, kā tas ir tagad. Jūs joprojām viegli gājāt iekšā fiziskajās formās un nācāt no tām ārā, un jūs izjutāt realitāti veidā, kas ir līdzīgs tam, kā jūs tagad izjutāt realitāti sapņu valstībā. Jūs mazāk apzinājāties sevi kā atsevišķu subjektu, jūsu “Es” bija pretstatīts ārējai pasaulei. Patlaban jūs esat ļoti stipri piesaistīti jūsu fiziskajai formai. Daudzi no jums domā, ka viņi ir šīs formas un ka viņi ies bojā līdz ar fizisko ķermeni. Jūsu agrākajās iedzimšanās tas tā nebija, un jūs bijāt daudz brīvāki daudzos veidos iet un darīt to, kas jums sagādā prieku. Tomēr jūs jutāties apjukuši. Lai gan jūs vadīja nodoms cīnīties par gaismu un aizsargāt dzīvību, jums tagad bija jāstrādā arī ar tumšajām emocijām, tādām kā bailes, bēdas un šaubas. Tiklīdz jūs sākat cīnīties ar kādu vai kaut ko, jūs nevarat neko citu, kā tikai daļēji absorbēt jūsu pretinieka vibrācijas. Ja tas tā nebūtu, tad vispār nebūtu pamata sākt kauju, un jūs vienkārši varētu pilnībā aiziet no otra.

Kā eņģeļiem jums patiešām bija tikai augstas un paaugstinātas jūtas. Bija prieks, entuziasms un spēcīga saiknes izjūta. Kad jūs gājāt iemiesošanos ceļu, ap jūsu dvēseli izveidojās emocionālais ķermenis. Šis enerģētiskais ķermenis ietver sevī emocionālu reakciju, kas rodas, kad neuztverat realitāti no vienotības un saiknes viedokļa. Eņģeļa sajūta mīt sirdī. Emocijas, kuras jūs piedzīvojat, kad iemiesojaties, ir saistītas ar trīs zemākajiem enerģētiskajiem centriem (čakrām), kuri jūsu ķermenī atrodas saules pinuma, vēdera lejas daļas un mugurkaula pamatnes apvidos. Šīs trīs čakras veido kāpnes uz iemiesošanos: caur tām jūs iemaināt vienotības pieredzi pret dualitātes pieredzi. Tās ir arī priekš tā, lai jūs kāptu pa kāpnēm augšup un pieaugtu no dualitātes uz vienotību. Jūsu emocionālais ķermenis ir lielākais šķērslis iekšējam mieram un atbrīvotībai, jo tas ietver bailes, skumjas un dusmas. Tomēr, ceļš uz augšu, uz brīvību un apgaismotību, iet caur emocionālo ķermeni un nevis blakus vai ap to. Mēs par to runāsim vēlāk.

Jūsu emocionālajiem ķermeņiem kļūstot smagākiem un blīvākiem un zaudējot ceļu pie jūsu sākotnes, jums radās iespēja iemiesoties kā cilvēkiem. Pa to laiku jūs bijāt kļuvuši par plaši ceļojošām dvēselēm; jūs bijāt pieredzējuši kā gaišo, tā arī tumšo, dzīves aspektus. Dualitātes enerģijas bija ietekmējušas jūs, kas nozīmē, ka jūs ilgu laiku ticējāt to radītajām ilūzijām. Ja jūs dzīvojat dualitātē, jūs dziļi iekšienē ticat, ka esat viens, baiļu pilns un bezspēcīgs un ka jums ir nepieciešams kaut kas ārpus jums, lai aizsargātu, barotu un atzītu jūs. Ar šo priekšstatu jūs sākāt izrādīt spēku pār citiem un slēpāt savu neaizsargātību. Vai arī, jūs varējāt kļūt pārāk neaizsargāti un atdot savu spēku prom citam spēkam, kurš vēlējās baroties no jūsu dzīvības enerģijas. Vienalga, vai jūs esat noziedznieks, vai upuris šajā spēlē, fundamentālu kļūdu jūs pieļaujat, ka domājat, ka nevarat izjust veselumu savā iekšienē. Tas ir caurums, kuru jūs vēlaties piepildīt, būdams vai nu saimnieks, vai būdams vergs. Šī spēle ir ļoti sāpīga, kā daudzi no jums to ir izjutuši. Šajā tālajā pagātnē bija brīdis, kad jūs to skaidri sapratāt. Tas bija brīdis pārmaiņām. Jūs bijāt pieredzējuši spēles abas galējības un zinājāt, ka nav risinājuma nevienā no tām. Jūs zinājāt, ka kaut kas ir jāmaina, bet nezinājāt, kā. Jūs bijāt stipri attālinājušies no jūsu iekšējā eņģeļa sākotnējiem brīvības un prieka. Tomēr jūsu emocionālais ķermenis glabāja atmiņu, ilgas pēc Mājām. Jūs zinājāt, ka eksistē kaut kas, pie kā jūs gribētu atgriezties, kādas Mājas, esības stāvoklis, kuru jūs sajutāt kā debesu ekstāzi. Jūsu emocionālais ķermenis tagad bija uzsācis jaunu ceļu. Izzinājis dualitātes galējības, tas tagad sāka griezties uz iekšieni. Šīs apziņas izmaiņas radīja impulsu iemiesoties uz Zemes kā cilvēkiem.

Šajā brīdī uz Zemes jau eksistēja cilvēka būtne kā bioloģiskas dzīvības forma. Taču, kad jūs ienācāt šajā dzīvības formā, jūs tai kaut ko pievienojāt, kas padarīja cilvēka būtni mazāk dzīvniecisku un vairāk sevi apzinošu. Cilvēka bioloģija ir saistīta ar dzīvnieku valstību, taču cilvēka būtni izkala spēki, kuri bija radušies ne tikai no dabiskās evolūcijas uz Zemes. Tas, kas atšķir cilvēku no dzīvnieka, ir pašapzināšanās spēja. Ar to cilvēka būtne ir spējīga pārveidot savu emocionālo ķermeni un apzināti izplatīt savas sirds enerģiju uz Zemes. Kamēr dabas ne-cilvēku sfēras izstaro gaismu un saistību ar eņģeļiem neapzināti, cilvēces misija ir pārveidot to apzinātā enerģijā.

Iemiesojoties cilvēka būtnē, kāda tā bija uz Zemes, jūs kaut ko pievienojāt viņas attīstībai, un šis pievienotais bija pretrunīgs. No vienas puses, pašapzināšanās dod lielas cerības; no otras puses, tā var jūs maldināt. Kļūstot par cilvēkiem uz Zemes, jūs cerējāt atjaunot saikni ar visu dzīvību uz Zemes un būt maigi radītāji un glabātāji, kādi kādreiz bijāt. Būt cilvēkam – tā ir bagāta un sarežģīta realitāte. Cilvēka būtnē savienojas daudzi realitātes aspekti: jūs daļēji esat dzīvnieks, augs un minerāls, daļēji – kosmiska būtne ar ilgu galaktisko vēsturi. Cilvēka būtnes ir – tumsa un gaisma, pazudušie un glābēji, ciešanu un posta cēlonis un, tai pat laikā, cerības, mīlestības un radošā spēka vēstneši. Cilvēka būtnē daudzi spēki saplūst ar mērķi atjaunot saikni un sadarbību. Cilvēka apziņa spēj pieslēgties ļoti dažādām esības sfērām un atjaunot pamatā esošās vienotības jēdzienu. Šī brīnišķā ideāla aptveršanas spējas dēļ cilvēcei ir dota iespēja pieļaut nopietnas kļūdas. Mērķis joprojām ir sasniedzams. Cerības vēl nav zudušas.

Šajā laikmetā cerības pieaug kā vēl nekad agrāk. Notiek lielas izmaiņas cilvēces kolektīvajā apziņā. Es tikko kā minēju brīdi pagātnē, kurā jūs sapratāt, ka jūs nevar glābt enerģijas zagšanas vai promatdošanas spēle, bet, ka risinājums ir atrast veselumu iekšienē. Šis priekšstats tagad dīgst cilvēces apziņā. Tā vienkārši ir sēkla, kas vēl nav augs. Bet pārmaiņa ir tuvu, un kaut kas atmostas cilvēces sirdī. Sirds ir savienojošais spēks starp daudzām cilvēkā pārstāvētajām apziņas sfērām: Zemes, galaktisko un kosmisko. Aicinājums uz mieru un sadraudzību tagad skan cauri visām šīm sfērām, un šis kolektīvais aicinājums rada enerģijas vilni, kas aprij mani, Zemi.

Ja jūs sajūtat, ka mani vārdi jūs skar, un jūs atpazīstat sevi tajos, jūs esat viens no tiem, kurš ir ņēmis vērā šo sirds aicinājumu. Jūs esat viens no tiem, kurš vēlas dot savu ieguldījumu apziņas pārveidošanā uz Zemes. Es apsveicu jūs un vēlos jums palīdzēt. Es stāstu jums šo garo stāstu, lai jūs apzinātos, kas jūs patiesībā esat: eņģelis jūsu esības kodolā. Jūsu pieaugošā pašapzināšanās palīdz man. Ja jūs atceraties, kas jūs esat, mēs atkal varam sadarboties.

Es redzu jūsu ilgas, es jūtu tiekšanos uz Mājām. Es redzu jūs tiecamies uz priecīgu un bezrūpīgu stāvokli, kas, no vienas puses, kādreiz bija jums tik pazīstams, un, no otras puses, tagad joprojām ir tik tālu. Ir pienācis laiks atgriezties pie tā, kas jūs esat. Ir pienācis laiks kāpt pa kāpnēm un apskaut savu emocionālo ķermeni ar savu sirdi. Apņemiet savas sāpes, savu smaguma sajūtu, savas skumjas ar eņģeļa apziņas maigumu un līdzjūtību, kas ir jums dabiski. Jūs varat sevi izdziedināt.

Jūs tagad kļūstat eņģeļi, kuri spēj noturēt savu gaismu realitātes blīvākajā valstībā. Jūs kļūstat apzinīgi radītāji, kuri ir iemācījušies izpaust sevi gan gaismas, gan tumsas sfērās, nepazaudējot sevi tajās. Jūs nesat sēklas apziņai, kura pārveido jūsu apkārtni. Jūs kļūstat par garīgiem skolotājiem. Garīgs skolotājs nav kāds, kurš nokāpj no augstākām sfērām izskaidrot nejēgām, kas ir dzīve. Patiess skolotājs pats ir gājis caur tumsu un sniedz jums savu roku nevis no augšas, bet gan no dziļi uztvertas iekšējās vienotības.

Piedzīvojums, ko jūs reiz sākāt kā radoši eņģeļi, tuvojas beigām. Īpaši šajā pēdējā jūsu ceļojuma fāzē jūs tiekat aicināti atjaunot saikni ar mani, dzīvības formu, uz kuras jūsu eksperiments notika. Atļaujiet jums ceļot savā iztēlē, kļūstiet par sapņotājiem un tālu redzošiem, kādi jūs kādreiz bijāt. Atzīstiet tā diženumu, kas caur jums grib izpausties uz Zemes. Kļūstiet atkal eņģeli, kuri laipni uztic sevi dzīves burvībai. Ļaujiet sevi vadīt tam, kas sniedz jums prieku un iedvesmu. Eņģelis jūsu iekšienē negrib neko vairāk, kā kļūt pilnībā par cilvēku. Sajūtoties vienoti ar eņģeli iekšienē, jūs atnesat gabalu Debess uz Zemi.

© Pamela Kribbe 2011

www.jeshua.net