Dvēseles ceļojuma nobeigums

Zeme caur Pamelu Kribbe

2009. gada augusts

Dārgie cilvēkbērni!

Es – Zeme, runāju ar jums. Es esmu jūsu māte un nesu jūs savā klēpī visu jūsu dzīvi. Es rūpējos par jums, pat, ja arī jūs to neapzināties un esat aizrāvušies ar saviem ikdienas pūliņiem. Es turu jūs un aicinu savienoties ar mani, jo es gribu iekustināt jūsu atmiņu un kaut ko jums atgādināt. Tas ir kaut kas vecs un dārgs, kas mūsdienu pasaulē, šķiet, ir aizmirsts. Runa ir par dabisko drošību eksistencei uz Zemes.

Lai atcerētos par dabisko eksistences drošību, jūs varat paskatīties uz dabu jums apkārt. Pavērojiet gadalaiku maiņu, kā tie nāk un aiziet pēc saviem pašu likumiem. Paskatieties, kā augi un dzīvnieki dzīvo savu ikdienas dzīvi, paklausieties vēja šalkoņu un ūdens urdzēšanu. Tā jūs ātri atcerēsieties, ka pašas svarīgākās lietas dzīvē notiek automātiski kā rezultāts dabas sekošanai savam kursam. Daba – tas ir viss, kas ir jums apkārt, un arī viss, kas ir jūsu iekšienē, jo daba jūsos – tā ir dabas kā veseluma daļa.

Īpaši Rietumos jūs tik ļoti esat kļuvuši orientēti uz dzīvi “no galvas”, ka esat aizmirsuši, ka jūs esat dabas būtnes, līdzīgi kā augi un dzīvnieki. Paskatieties uz dzīvniekiem. Cik dabiski viņi atdodas dzīvei. Viņi gandrīz nevar savādāk. Viņiem ir pazīstamas emocijas, tādas, kā bailes un pretošanās, taču viņi nenostājas pret dzīvi, kā to dara cilvēki. Cilvēciskās būtnes ar pārliecīgu domāšanu rada būri savai dabai, bet tas pēc tam noved pie problēmām. Dzīvi nevar organizēt un kontrolēt ar cilvēcisko domāšanu. Pirmatnējie dabas spēki ir daudz plašāki par to. Agri vai vēlu jūs to sapratīsiet. Tas būs brīdis, kad jūs atdosieties dabai.

Bieži jūs sasniedzat tādu brīdi caur krīzi, situācijā, kad jūs izrādāties iestrēguši un kura pieprasa jums atlaist kontroli, jo jums vairs nav varas pār lietām jūsu iekšienē un ārpus jums. Kontroles atlaišana ievaino, un tā var būt cīņa. Taču tā aizved jūs mājās. Jūs domājat, ka esat pazuduši un grimstat haosā, bet patiesībā jūs nonākat tuvāk dabiskai drošībai un eksistencei kā tādai. Dzīve tur un mīl jūs. Krīzes bieži liekas cietsirdīgas un netaisnīgas, bet patiesībā tām vienmēr ir iekšēja daba vai, ja vēlaties, Dievs, uzaicinājums, kurš saka “nāc mājās, atgriezies pie manis”. Katrā krīzē ir klāt vadoša roka, kura vēlas atbalstīt jūs un norādīt jums ceļu.

Visi jūs, kuri lasa šo, atrodaties iekšējā ceļojumā uz savas personības veselumu un pabeigtību. Jūs mēģināt iedzīvināt savu dvēseli ķermenī no miesas un asinīm. Šajā ceļā jūs izejat vairākas stadijas. Dvēsele iemiesojas jeb nokāpj ķermenī dažādos ceļos. Pašā ceļa sākumā jūs, iespējams, iepazīstaties ar to caur galvu. Piemēram, jūs varat pieķerties noteiktām grāmatām vai cilvēkiem, kuri jaunā gaismā parāda idejas un vērtības, pie kurām jūs vienmēr esat pieturējušies. Jūs var satricināt viņu jaunās domas, kuras tomēr ir jums apbrīnojami pievilcīgas. Jūs jūsmosiet par iespēju vairāk lasīt vai dzirdēt par to. Jūs spēsiet atlaist dažas no savām stingrākajām jūsu domāšanas struktūrām un atvērsieties kaut kam jaunam. Lasīšana un kontaktēšanās ar cilvēkiem, domājošiem citādi, var būt labs stimuls šajā procesā. Šādā veidā daudziem sākas iekšējais ceļojums. Jūs aprijat garīgas grāmatas kā cepumus. Dziļi jūsu iekšienē kaut kas grib pamosties un izmainīties, un tas vispirms nozīmē nepieciešamību pēc jauna domāšanas veida.

Pēc kāda laika jūs sākat vēlēties kaut ko vairāk. Jūs sākat domāt: “Labi, es saprotu, par ko tiek runāts šajās grāmatās, taču kā to visu pielietot manā paša dzīvē? Kā atdzīvināt visas šīs zināšanas un kā man visu to pārnest uz manām sajūtām un darbībām uz Zemes?” Šis jautājums var mocīt jūs un novest līdz izmisumam, taču jūs nevarat piespiest dzīvi. Taču, kaut kādā brīdī kaut kas notiks jūsu dzīvē, kas palīdzēs jums veikt izrāvienu no galvas uz sirdi. Bieži tā ir šāda vai tāda krīze. Izmaiņas var notikt darbā, savstarpējās attiecībās, veselībā vai, zaudējot mīļoto. Lai kas tas nebūtu, kaut kādā brīdī jūsu iekšienē paceļas tik intensīvas sajūtas, ka tās jau vairs nevar ignorēt. Jūs esat spiesti atzīt tās un atļaut notikt transformācijai. Šajā brīdī jūsu dvēsele iemiesojas dziļāk jūsu sirdī.

Vispirms dvēsele nokāpj jūsu galvā, iedvesmojot jūs jaunu ideju iegūšanai no grāmatām, sarunām un tamlīdzīgi. Pēc tam dvēsele klauvē pie jūsu durvīm dziļākā – sajūtu – līmenī. Jūs iepazīstaties ar emociju līmeni, par kura eksistenci agrāk nezinājāt. Krīzes to stimulē; tās izved vecas, vēl no bērnības laikiem, emocijas virspusē, iespējams, pat atmiņas par pagājušajām dzīvēm. Jūs pētīsiet šo emociju slāni, un tas atver jūsu sirds centru. Jūsu dvēsele iemiesojas vēl dziļāk, piepildot sirds čakru ar savu enerģiju.

Transformācijas, kuras notiek šajā stadijā, var izsaukt dažas grūtības. Jūs sākat citām acīm skatīties un pasauli, un attiecības ar citiem cilvēkiem arī izmainās. Dziļi jūsu iekšienē pamostas vienotības apzināšanās. Vienotības apzināšanās nozīmē, ka jūs saprotat, ka visus mūs, cilvēku, dzīvnieku, dabu kopā tur dievišķs spēks, ka visi mēs esam saistīti viens ar otru un atspoguļojam viens otru. Šī apzināšanās var būt visaptveroša, un daudziem no jums šī izraušanās no galvas uz sirdi izsauc lielu iekšēju jutību. Šī augstā jutība var radīt disbalansus. Robežas ar citiem izplūst, jūs varat sajust citu cilvēku emocionālo nastu, nezinot, kā tikt no tās vaļā, un jūsu garastāvoklis var svārstīties no ļoti laba līdz ļoti sliktam. Izlaušanās no galvas uz sirdi, kaut arī ļoti spēcīga un būtiska, nav dvēseles pēdējās inkarnācijas stadija. Dvēsele grib nolaisties vēl dziļāk – uz vēdera apvidu.

Kad dvēsele nolaižas sirds līmenī, jūs pamostaties daļēji. Jūs apzināties savas sajūtas, jūs uzdrošināties paskatīties uz savām emocijām, jūs esat gatavi iet iekšienē un satikties aci pret aci ar savām iekšējām rētām. Taču jūs arī jūtaties novājināti no augstās jutības un nestabilitātes, kuras rodas šajā sakarā. Tā kā jūsu sirds ir tik pilna sajūtu, jūs reizēm zaudējat zemi zem kājām, un tas var nebūt viegli. Tas notiek ar daudziem no jums. Kad sirds centrs pilnībā atveras, jūsu jutība kļūst jums pārāk liela, un jums var parādīties vēlēšanās atteikties no pasaules. Jūs vairs nespēsiet sevi radoši izteikt, jo tas viss jums ir pārāk daudz un pārāk nospiedoši. Tas var izsaukt jūsos uztraukuma un pagrimuma sajūtu.

Šīs problēmas atrisinājums nav atgriešanās galvā. Atbilde ir jūsu vēderā. Jūs esat gatavi nākošajam solim dvēseles inkarnācijas procesā – pārejai no sirds uz vēderu. Dvēsele vēlas pavirzīties vēl dziļāk jūsu ķermenī. Vēdera vidū eksistē telpa jeb klusuma punkts. Ejiet uz turieni savā apziņā tagad, kad es to saku. Šajā telpā nav valodas, nav domu, nav koncepciju. Jūs varat sadzirdēt lapu čaboņu vai krasta bangu skaņu. Šīs skaņas var palīdzēt jums apzināties šī centra klusumu.

Šajā līmenī jūsu garīgā zināšana un sajūta kļūst instinktīva jeb, kā to dažreiz nosauc, – par otro dabu. Šeit nav nepieciešamības domāt vai pat just. Dziļa zināšana ir klātesoša tajā, kā jūs rīkojaties, un dzīve viegli plūst caur jums. Dvēsele tad kļūst par jūsu dabu, tā ir nolaidusies instinktīvas apzināšanās līmenī. Tas dod jums nepieciešamo līdzsvaru! Jūs varat palikt mierīgs un centrēts prasīgā un vētrainā apkārtnē. Jūsu sajūtu centrs (jūsu sirds) grib savienoties ar vēderu, lai jūs sajustos sazemētāks un drošībā uz Zemes.

Apmeklēsim šo vietu jūsu vēderā. Noticiet, ka tā ir tur. Sakiet savai dvēselei, ka viņa ir gaidīta šeit. Atļaujiet jūsu dvēselei plūst no galvas, iedvesmojot jūsu domas, uz sirdi, izstarojot mīlestību un labsirdību, uz vēderu, dodot jums ticību, pašcieņu, dziļu iekšēju zināšanu par to, ka jūs esat tas, kas jūs esat, un esat labs tāds, kāds esat. Sajūtiet, ka jūsu vēders atveras jums. Sajūtiet, kā jūsu dvēseles zelta gaisma plūst lejup pamata čakrā un savienojas ar mani, Zemi. Ieejiet dziļi savā iekšienē. Esiet klusuma centrā un ziniet, ka šeit jūsu augstā jutība būs sabalansēta ar mieru un rāmumu. Šajā sabalansētajā stāvoklī jūs zināsiet, kā uzstādīt robežas jūsu sajūtām. Jūs zināsiet, kad atvērties, un kad, ieturot distanci, aizvērties. Jūs noteiksiet, kad teikt “jā”, un kad “nē”, kad apvienoties un kad atlaist. Atslēga ir jūsu vēderā.

Lai palīdzētu jums pieslēgties šim centram, es piedāvāju jums iztēloties dzīvnieku, kurš pārstāv iekšējo spēku jums vēderā. Paņemiet pirmo dzīvnieku, kurš jums nāk prātā. Atcerieties, dzīvnieki – tās ir ļoti spontānas būtnes, viņi dzīvo no saviem instinktiem, savām pašu reakcijām. Dzīvnieks atspoguļo jūsu instinktīvo iekšējo zināšanu. Viņš jau ir šeit un gaida jūs. Jums nav viņš jārada, tikai jāierauga un jāpazīst. Palūdziet dzīvnieku tuvoties jums. Sasveicinieties ar viņu un ieskatieties viņam acīs. Bet tagad pajautājiet, vai viņam nav sūtījuma jums, kurš palīdzēs jums nolaisties dziļāk vēderā.

Atļaujiet dzīvniekam runāt. Viņš iemieso instinktīvo gudrību, un jūs to varat saņemt, jo jums ir galva un sirds. Jūs varat sajust un skaidri izteikt šo gudrību. Tajā ir sadarbības starp galvu, sirdi un vēderu skaistums. Neviens no šiem centriem nav labāks vai augstāks par citu. Drīzāk, to sabalansēta sadarbība padara jūs par veselu un pabeigtu. Galva var jums sagādāt lielu apmierinājumu. Domāšana var būt derīga un priecīga. Tā dod jums iespēju kontaktēties ar citiem, jo nodrošina ar kopēju valodu. Sirds piedāvā iespēju izjust prieku un visu cilvēciskās dzīves emociju gammu. Tā ir brīnišķīga dāvana. Vēders dod jums pamatu, jūsu Patību, ja tā var teikt. Viņš atļauj jums patiešām būt Jums, izturīgiem un iesakņotiem, iezīmējošiem savas robežas un izmantojošiem savu izpratni. Uz šī pamata mijiedarbība ar galvu un sirdi pārvēršas priecīgā spēlē. Ja visi šie trīs centri ir izlīdzināti savā starpā, jūs jūtaties veseli un, ka ir vērts dzīvot uz Zemes. Dzīve var būt piepildīta ar iedvesmu, mīlestību un laimi. Jūs varat uzticēt sevi tam, kas jūs iedvesmo, tai pat laikā nezaudējot pamatu, jūsu klusuma centru. Jūs varat palikt tuvi pašiem sev, tai pat laikā brīvi atdodot un saņemot visu, ko piedāvā jums dzīve.

Es apsveicu jūs visus. Mana mīlestība un līdzcietība vienmēr ir ar jums. Es arī esmu šīs spēles daļa un spēlēju tajā kopā ar jums. Jūs esat brīnišķīgi un bagāti kā cilvēciskās būtnes. Ticiet jums pieejamo instrumentu – domāšanas, sajūtu un esības – skaistumam un spēkam.

Es mīlu jūs.

© Pamela Kribbe 2009
www.jeshua.net