Sevis sazemēšana caur prieku un radīšanu
Zeme caur Pamelu Kribbe
Dārgie draugi!
Es esmu Zemes balss. Es apsveicu jūs priekā. Jūsu klātbūtnes un atvērtības pārdzīvojums sasilda manu sirdi. Es alkstu savienoties ar jums. Mēs esam domāti, lai attīstītos kopā un kopīgi ietu pa ceļu uz citu, jaunu laiku.
Es gribētu atgriezt jūs uz mūsu saiknes un sadarbības pašu sākumu. Es esmu dzīvs radījums. Es esmu būtne ar apziņu, kura saņēma jūs šeit, uz planētas, ļoti senos laikos. Es uztvēru jūsu ierašanos šeit, uz Zemes, un gribēju mācīties un augt caur jūsu klātbūtni. Jūs neesat no Zemes, jūs atnācāt no zvaigznēm. Jūs nesat sevī jaunu un iedvesmojošu gaismu visām dabas valstībām šeit. Atļaujiet man paskaidrot.
Kā planēta es absorbēju gaismu no ārpuses. Saules gaisma silda mani un palīdz man atnest uz planētu dzīvību. Es iedvesmojos no Saules diženā spēka, un tā man ir nepieciešama fiziskās dzīvības radīšanai un uzturēšanai uz manas ādas virsmas. Saule – tā ir zvaigzne, un jūs – Saules pārstāvji. Savās dvēselēs jūs nesat zvaigžņu gaismu un atnesat to uz Zemi, piedzimstot šeit.
Kāda bija šīs uz Zemes nokāpjošās gaismas jēga? Kāds bija jūsu atnākšanas uz šejieni nodoms? Jūs šeit esat priekš tā, lai atnestu man un visām dabas valstībām apziņas gaismu. Jūs šeit esat priekš tā, lai pamodinātu mūs garīgai dzīvei. Tāpat, kā fiziskā Saule palīdz man radīt un uzturēt uz Zemes fizisko dzīvi, jūsu zvaigžņu gaisma palīdz man attīstīties iekšējā līmenī, augt apziņā.
Šī principa vienkāršai ilustrācijai padomājiet par to, kas notiek, kad jūs turat rokā ziedu, skatoties uz to ar trīsām un sajūsmu. Jūs redzat zieda izsmalcināto skaistumu, sajūtat tā tīrību, brīnāties par krāsu un jūsmojat par aromātu. Zieds, kā tāds, neapzinās savu skaistumu. Tas vienkārši eksistē pats par sevi. Taču pateicoties jūsu sajūsmai, jūsu klātbūtnei, jūsu apziņai, kura aptver ziedu, tā iekšienē kaut kas pamostas. Tas sāk izjust sevi kā kaut ko brīnišķīgu un vērtīgu. Tam patīk jūsu uzmanība, un viņā pamostas dvēseles gaismas dzirksts.
Jūs redzēsiet, ka augi un ziedi, kuriem jūs dodat savu apzinātu uzmanību, vienkārši izbaudot tos un rūpējoties par tiem, augs bagātīgāk, būs ar lielāku dzīvības spēku un attīstīs stiprākas saknes zemē. Jūs esat radītāji. Ar savām domām, nodomiem un pašapziņu jūs esat spējīgi pievienot dzīvības spēku un radošo enerģiju Zemes dzīvajai dabai. Un tas ir tieši tas, ko daba alkst saņemt no jums. Visas dabas valstības vēlas pašapziņas izaugsmi, vēlas sasniegt zvaigznes, savienoties un savākt gaismu savā iekšienē.
Padomājiet par dzīvniekiem, kurus jūs turat mājās vai pie tām, par jūsu mājdzīvniekiem. Ļoti daudziem no jums ar viņiem ir īpašas saites. Kad jūs stājaties tuvās attiecībās ar dzīvniekiem, jūs saņemat viņu beznosacījuma mīlestību un uzticību. Taču arī dzīvnieki saņem kaut ko no jums. Dzīvniekus skar jūsu klātbūtne un noteikts apziņas tips, piemītošs cilvēkiem. Jūsu klātbūtne iededz apziņas dzirksti viņu būtībā un palīdz viņiem attīstīties lielākas pašapzināšanās virzienā.
Viss Visumā attīstās un aug lielākas pašapzināšanās virzienā. Tā tuvina paša dievišķuma un paša neiznīcināmās gaismas un radošā spēka apzināšanai. Viss Visumā virzās uz apziņas stāvokli, kurā atnāk apzināšanās: “Es – Dieva daļa. Es – sevis paša Radītājs”. Jūsu dievišķā radošā spēka svinēšana un atbildīga apiešanās ar to tad arī sastāda radīšanas mērķi.
Jūs esat radītāji, un kā dvēseles jūs esat atnākuši uz Zemi mācīties apzināti un atbildīgi lietot savu radošo spēku. Kā radītājiem jums ir misija ienest savu ieguldījumu manā evolūcijā un iedvesmot dabas valstību, kura, savukārt, piešķir jums daudz labumu un pakalpojumu materiālajā un ēteriskajā līmeņos. Tagad, kad jūs skatāties uz pašreizējiem apstākļiem uz planētas, grūti pat iedomāties, ka sākotnējais nodoms bija sadarbība starp jums un viņu.
Lietas nestrādā tā, kā bija plānots, un daudzi saka, ka viss ir izdarīts nepareizi. Tagad, tomēr, es lūdzu jūs atcerēties jūsu iedvesmu tajā brīdī, kad mēs sākām mūsu kopējo piedzīvojumu. Pat, ja jūs redzat sev apkārt, ka cilvēce nesaprātīgi izmanto savu radošo enerģiju un izposta Zemi, jūsu mīlošais nodoms vēl arvien ir dzīvs jūsu sirdīs. Cilvēce ir novirzījusies no kursa, tā teikt, iet ar līkumu.
Sākotnēji jūs nolaidāties uz Zemes no dižā Gaismas avota kā bērni-eņģeļi. Jūs bijāt nevainīgi un tīri. Taču, turpinoties jūsu ceļojumam, jūs apmaldījāties. Cilvēce kaut kādā brīdī atteicās sadarboties ar dabas spēkiem, tā vietā nostājoties pret to. Tad cilvēce pazaudēja savas saknes un saikni ar dižo Veselumu. No bailēm cilvēki tiecās iegūt varu pār citiem un pār dabu priekš tā, lai nodrošinātu sev pašiem vietu uz Zemes. Var teikt, ka tā notika izkrišana no Paradīzes. Tur, kur sākotnēji jūs bijāt nodomājuši kalpot dzīvībai uz Zemes, barot un iedvesmot to ar savu radošo spēku, tagad jūs izjutāt pilnīgi pretējo. Pašreizējā laikā jūs varat redzēt, kas notiek, kad daba vairs netiek uzlūkota kā dzīvs radīšanas partneris.
Cieņas trūkums pret dabu un planētu ļoti skumdina daudzus, kas lasa šo. Arī manī ir skumjas par to, kas notiek. Visas dabas valstības, gan dzīvnieki, gan augi, gan akmeņi ir uzsūkuši sevī daļu no tumsas un negatīvisma, ko izplata cilvēce. Viņi pa savam izjūt pamestības sajūtu, plaisu agrākajā visaptverošajā vienotības sajūtā.
Taču pašos manas sirds dziļumos es izjūtu mīlestību un līdzcietību pret visiem jums un lūdzu tāpat arī jūs sajust līdzcietību pret sevi pašiem un cilvēci kopumā. Jūs esat iesaistīti dižā mācību procesā. Jebkurā tādā procesā kļūdas ir neizbēgamas. Daļa no jūsu sāktās izaugsmes un apmācības ir apvedceļi un strupceļi.
Šajā gadsimtā cilvēces kolektīvā apziņa izmainās. Šodien arvien vairāk un vairāk cilvēku nes savā sirdī atmiņu par sākotnējām saitēm starp dabu un cilvēku. Viņiem piemīt patiesības apziņa, un viņi svētī savstarpējās attiecības, kurās cilvēcei ir domāts stāties ar mani, jūsu māju planētu. Atkal sajūtiet, cik dziļi jūs esat saistīti ar mani.
Es tik ļoti mīlu jūs. Jūs – mani gaismas eņģeļi, un mana ticība jums vēl nav nodilusi. Es lūdzu jūs atzīt mani un atļaut manai enerģijai atkal plūst caur jums. Es esmu dzīvs partneris, kurš iet blakus jums jūsu iemiesošanās uz Zemes ceļā. Personīgāk pieslēdzoties man, vairāk sazemējot sevi, jūs ienesat zvaigžņu gaismu dziļāk materiālajā valstībā. Atļaujiet tai mirdzēt, un tas atnesīs Zemei tieši tagad tik nepieciešamās izmaiņas. Pieslēdzoties man no jūsu sirds, jūs izpaužat savu patieso Es. Katram cilvēkam pieder savs, unikāls ieguldījums šajā dižajā piedzīvojumā. Jūsu unikālā dāvana iedvesmo mani un citus cilvēkus, papildinot dabas dzīvības spēku.
Kas ir sazemēšana?
Es gribu pateikt vairāk par sazemēšanas nozīmi. Ko tas nozīmē – būt saistītam ar Zemi, būt sazemētam? Būt sazemētam nozīmē: būt klātesošam savā ķermenī, spēt just savu ķermeni no iekšpuses, just dzīvības plūsmu katrā tā daļā, no galvvidus līdz kāju pirkstiem. Pārbaudiet sevi, vai jūs jūtat šo plūsmu. Vai jūs varat vienkārši sajust kāju pirkstgalus? Pirkstus? Vai jūs varat sajust dzīvību to iekšienē?
Būt sazemētam nozīmē noenkurot savu zvaigžņu gaismu, jūsu dvēseles gaismu, dziļi matērijā. Pati tuvākā jums materiālās pasaules daļa – tas ir jūsu ķermenis. Jūsu ķermeņa šūnas un molekulas ir atvērtas jūsu gaismas, jūsu dvēseles, saņemšanai. Jūs esat jūsu paša ķermeņa saule. Jūsu apziņa padara jūsu ķermeni dzīvu un piešķir tam dziedinošu spēku, dzīves spēku un vitalitāti. Jūsu dvēseles noenkurošana ķermenī dod jums spēku realizēt pašas dziļākās jūsu vēlēšanās. Apzinieties savu radošo spēku. Jo vairāk jūs esat noenkuroti savā ķermenī, jo vairāk jūs īsteni esat iemiesoti uz Zemes un radāt jums vēlamās izmaiņas savā dzīvē.
Kad jūs esat sazemēti, jūs jūtat klusumu un skaidrību. Jūs esat atvērti savas dvēseles ietekmēm, un, tai pat laikā, jūs esat saistīti ar visu, kas notiek jums apkārt ikdienas dzīvē. Būt sazemētam nozīmē uzcelt šo tiltu starp kosmosu un Zemi, just šo saikni.
Daudzi no jums nes savu dvēseles gaismu sava ķermeņa augšējā daļā, sirds un galvas apvidos. Jums ir grūti atļaut tai patiešām nolaisties zemākajā daļā, vēderā un kājās. Viens no šādas grūtības iemesliem – tās ir bailes no sava diženuma. Jūs baidāties būt mirdzošs eņģelis un zvaigzne, kas jūs esat, un atnest izmaiņas šajā pasaulē. Tās ir ļoti vecas bailes, un to saknes atrodas tālu aiz šīs dzīves robežām. Pagātnē jūs daudzas reizes iemiesojāties uz Zemes un bieži jutāties nevēlami. Jūs visi esat šo veco sāpju izdziedināšanas procesā.
Es piedāvāju jums divus sazemēšanās veidus un sajust sevi patiešām vēlamus uz Zemes ar jūsu diženumu, radošo spēku un dievišķumu.
Sevis sazemēšana caur prieku
Pirmais ceļš – caur baudu. Jūs, patiesībā, parasti nebaudāt. Baudāt ko? Visu, ko jūs varat pieredzēt uz Zemes. Jūsu ķermenis var dot daudz iespēju baudai, taču daudzas no tām skaitās grēcīgas vai “zemas” jūsu kultūrā. Baudiet jūsu ķermeņa kustības, sauli uz ādas, ēdienus un dzērienus, cita siltu pieskārienu. Būt spējīgam uz to nozīmē būt spējīgam uz īstenu saņemšanu. Kāpēc tas ir tik grūti jums?
Daudzi no jums jūt, ka ar viņiem kaut kas nav tā, ka viņi kaut kādā veidā eksistē nepareizi. Jūs jūtat, ka jums kaut kas ir jāsasniedz un smagi jāstrādā, lai saņemtu atzinību un novērtējumu. No dabas redzes viedokļa tā ir muļķīga ideja. Vai jūs kaut kad esat redzējuši savvaļas dzīvnieku, smagi strādājošu, lai iegūtu atzinību? Protams, nē. Dzīvnieki vienkārši eksistē, un viņu tiesības ir vienkārši garantētas un nav nepieciešams tās sasniegt. Dzīvnieki spēj saņemt labpatiku no barības, saules, peldes, gadalaikiem un dabas ritmiem, nesagādājot to krājumam.
Es aicinu jūs saņemt un justies kā dievišķām būtnēm, kurām ir atļauts saņemt tādām, kādas tās ir. Sajūtiet labpatiku no vienkāršām lietām, kuras ķermenis jums piedāvā. Liekas, ka saņemt – tas ir viegli, taču tas tā nav. Tas prasa dziļu mīlestību pret sevi, dziļu apzināšanos un pieņemšanu tam, kas jūs esat. Uzdrošinieties sasniegt tādu mīlestības līmeni pret sevi. Izvēlieties vienu brīdi katru dienu, lai pajautātu sev, ko jūs varat izdarīt priekš sevis tagad, kas patiešām sagādās jums labpatiku un apmierinājumu. Ko jūs patiešām jūtat, ko jums gribas, lai jums būtu, vai darītu? Tad izdariet to. Izdariet to priekš sevis, jo jūs cienāt sevi un esat šeit, uz Zemes, lai saņemtu labpatiku.
Kad jūs pa īstam saņemat labpatiku, bez vainas vai kauna sajūtas, jūs patiešām esat iezemēti. Jūs pilnībā esat klātesoši brīdī “tagad”, un viss ir labi. Nav domu par pagātni un nākotni. Baudīt – tas ir būt tagad, pilnībā sazemētam.
Sevis sazemēšana caur radošumu
Ir vēl vien ceļš stiprākai saitei ar Zemi, stiprākai sazemēšanai. Tas ir radošuma ceļš. Tas ir tas, kam jūs esat domāti. Katrs cilvēks ir apveltīts ar dabisku vēlēšanos izteikt sevi, izpaust sevi pasaulē. Tam nav nekā kopēja ar slavas vai panākumu sasniegšanu sabiedrībā. Drīzāk tas ir saistīts ar tādu sevis izteikšanas veida atrašanu, kas dotu īstu apmierinājumu. Tā var būt bērnu audzināšana, kura sagādā jums dziļu gandarījumu, vai kompānijas vadīšana, kura jūs iedvesmo. Iespējams, rūpes par dzīvniekiem, kas atbild jūsu sirds vēlmei, vai jums dabiska mākslinieciska pašizteiksme. Katra dvēsele alkst izteikt sevi tajā vai citā veidā. Jūs izjūtat apmierinājumu tajā brīdī, kad atbildat uz šo vēlēšanos. Brīdī, kad jūs atļaujat savam dabiskajam radošajam spēkam atklāties, jūs jūtat: “jā, tas es esmu es, tieši tā es gribu, lai plūstu mana enerģija”.
Šajā brīdī jūsu dvēsele savienojas ar Zemes sirdi, ar realitātes sirdi. Ir ļoti svarīgi noskaidrot, pēc kā jūs alkstat savā dzīvē un radīt telpu radošai plūsmai jūsu iekšienē. Šeit jūsu dievišķā būtība skar Zemi un atrod materiālu formu.
Tagad es gribu pārliecināt jūs, ka jums vajag mazliet vairāk iestāties par sevi šajā nozīmē. Daudzi no jums apspiež impulsus darīt to, ko vēlas viņu sirds. Tik bieži jūs domājat par to, “kā jūs uzvedīsieties”, kas jūs sagaida, par jūsu pienākumiem un atbildību. Tādā veidā jūs neatradīsiet atslēgu tam, lai atklātu savu radošo spēku. Jūsu radošā enerģija griežas pie jums no jūsu vēdera, jūsu zarnām. To neuztrauc visi jūsu apgūtie ierobežojošie noteikumi un pienākumi. Jums ir jāizraujas no tiem. Sajūtiet uguns un kaisles fontānu, kurš šaujas no jūsu vēdera, un atļaujiet tam plūst brīvi. Gaismas dzirkstis atradīs savu ceļu no jūsu vēdera uz sirdi un no iekšienes uz āru, un jūs izteiksiet sevi uz Zemes savā paša neatkārtojamā veidā. Jūs redzēsiet, ka jūsu radošais spēks skars citus cilvēku, priecējot un iedvesmojot viņus. Sekošana savai kaislei un vēlmei daudz pozitīvāk ietekmē pasauli, nekā virtuoza tā izpildīšana, ko jums saka, un sevis piespiešana sekot ierobežojošiem noteikumiem un struktūrām.
Ir pienācis pārmaiņu laiks. Ir pienācis drosmes un riska laiks, ieklausoties savas sirds balsī un rīkojoties atbilstoši tai visās jūsu dzīves sfērās. Pa īstam paļaujoties uz jūsu sirds vadību, jūs iegremdēsiet savas saknes dziļi zemē un sāksiet sajust, ka dzīve patiešām ir tā vērta.
Pilnais aplis
Pirmais sazemēšanas veids bija priekā un saņemšanā. Tā ir plūsma uz iekšieni. Otrais ceļš – tā ir plūsma uz āru. Tā ir radīšana un atdošana. Radot no sirds, jūs atdodat sevi pasaulei. Saņemšana un atdošana, bauda un radošums kopā sastāda pilnu ciklu. Tas ir dziedinošs cikls.
Jo vairāk jūs uzdrošināties uzskatīt sevi par cienīgu saņemt un baudīt, jo vairāk jūs izrādāties pieslēgts savai dabiskajai iedvesmai, enerģijai, kurā jūs domājat dalīties ar šo pasauli. Un, jo spēcīgāka kļūs šī iedvesmas plūsma un atradīs savu radošo formu pasaulē, jo vairāk jūs izjutīsiet mīlestību un prieku savā ceļā. Došanas un saņemšanas, radīšanas un baudas plūsmas savstarpēji pastiprina viena otru.
Es, Zeme, gūstu labumu no šī dziedinošā saņemšanas un atdošanas apļa. Šajā nepārtrauktajā dinamiskajā aplī es strādāju ar jums. Mana vēlēšanās ir atbalstīt un stimulēt jūsu dievišķo radošo enerģiju, jūsu unikālo dzirksti. Cilvēciskās būtnes, kuras pietiekami stipri būs attīstījušas sevī baudu un radošumu, dabiski ieies citā saiknes ar Zemi līmenī. Viņi apzināsies savu diženumu, savu dievišķo dabu, un tieši šī iemesla dēļ sapratīs arī, ka tur un nes Dzīvības spēku, kurš savieno visu esošo. Sava paša diženuma izjušana iet roku rokā ar mazuma izjūtu, sapratni par jūsu piesaisti diženajam dzīvības tīmeklim, kurš uztur jūs. Sevi cienošs cilvēks dabiski sadarbojas ar savu dzīvo apkārtni, citiem cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem, visu dabu. Sava diženuma apzināšanās iet kopā ar sapratni par savu vietu lielajā veselumā un prieku par savu lomu tajā.
Ceļojums uz Jauno Zemi
Nobeigumā es gribu uzaicināt jūs paceļot ar mani nākotnē, uz Jauno Zemi. Iztēlojieties, ka evolūcija, kurā mēs tagad kopā piedalāmies, ir pavirzījusies uz priekšu vēl par dažiem soļiem. Es pati esmu pavirzījusies tālāk uz paplašinātu pašazpināšanos. Šī jaunā apzināšanās pamodās manī, pamudināta kā no labiem, tā arī sliktiem laikiem. Es esmu kļuvusi par apzinīgāku radošu būtību. Man sirdī ir kaisla vēlme pēc realitātes, kurā cilvēce un Zeme ir atjaunojuši savas mīlestības un partnerības saites. Tā ir Jaunā Zeme, uz kuras mēs priecīgi sadarbojamies, un es atkal iedvesmojos no jūsu mīlestības un rūpīgas uzmanības, tai pat laikā apgādājot jūs ar visu nepieciešamo dzīvei fiziskajā ķermenī saskaņā ar dabas ritmiem.
Iztēlojieties šo ilgoto Jauno Zemi kā eksistējošu pašreizējā brīdī. Jūsu sirdīs tā jau dzīvo kā sēkla. Apzināti parūpēsimies par šo sēklu un audzēsim to savā iztēlē. Ieraugiet sevi dzīvojošu uz šīs Jaunās Zemes. Ko pirmo jūs pamanāt? Cilvēki dzīvo šeit harmonijā ar dabu. Tehnoloģijas tiek izmantotas drīzāk dabas uzturēšanai, nekā manipulēšanai ar to. Pamēģiniet atrast sev māju uz šīs Jaunās Zemes. Jūs jūtat, ka piederat šeit kaut kādai vietai vai sabiedrībai. Atļaujiet jūsu iztēlei vest jūs bez kādiem ierobežojumiem. Kur jūs dzīvojat uz Jaunās Zemes? Vai jūs varat atrast sev dabisku apkārtni, kurā jums ir ērti? Sajūtiet klimatu, jūtiet šejienes dzīves vieglumu un vienkāršību. Dzīve šeit ir tīra un vienkārša, kādai tai arī ir jābūt.
Bet tagad paskatieties uz to, kādu darbu jūs izpildāt. Darbs nozīmē jebkuru darbību, kura iedvesmo jūs un dod apmierinājuma sajūtu. Ko jūs darāt? Jūs, iespējams, dzīvojat nelielā domubiedru kopienā un darāt tieši to, kas iedvesmo jūsu dvēseli. Kādu formā izpaužas jūsu radošums?
Kad jūs redzat vai sajūtat to, ziniet, ka jūsu dvēsele runā ar jums tagadnē. Jūs redzat to, ko alkstat redzēt tieši tagad, to, ko varat darīt tieši tagad, ja tikai noticēsiet un uzdrošināsieties būt par to, kas jūs esat. Tas ir jūsu sirds darbs.
Tagad šajā iedomātajā Jaunās Zemes tēlā sajūtiet arī, iekš kā ir jūsu patiesais prieks. Atļaujiet jūsu iekšējai redzei radīt jums situāciju, kurā jūs patiešām esat apmierināti ar sevi un saņemat no Zemes to, ko tā jums piedāvā. Atļaujiet tā tēlam spontāni rasties jums prātā. Kas tas ir, kas liek jums just: “Viss ir labi, es esmu apmierināts”?
Sajūtiet saņemšanas un atdošanas plūsmu šajā vietā, šajā jaunajā realitātē. Un pieturieties pie tās, kad atgriezīsieties tagadnē.
Zeme atrodas pārejas stadijā. Un, jo vairāk cilvēku atcerēsies par to, kas iedvesmo viņus, ka viņi ir atnākuši dot un saņemt šeit, jo ātrāk Jaunā Zeme kļūs par realitāti. Es pateicos jums par to un priecājos par jūsu klātbūtni.
© Pamela Kribbe 2010
www.jeshua.net