Pamelas čenelings ar Zemi

Angliski tulkojuši Marija Baesa un Franks Tehans

Dārgie draugi, es esmu Zemes balss. Es sveicu jūs visus ar lielu prieku! Es esmu šeit ar jums, jūsu iekšienē un visā, kas aptver jūs, un tas rada dziļu saikni starp mums. Es palīdzu jums izpaust jūsu dvēseli caur jūsu ķermeni, caur matēriju. Kopā mēs izpildām deju, Debesu un Zemes deju, dvēseles un ķermeņa deju. Tomēr daudziem šī deja tagad ir kļuvusi par cīņu, nogurdinošu piepūli. Būt cilvēkam ir kļuvis cīnīties par izdzīvošanu, un tas raisa manī skumjas. Manī ir dziļa vēlme pieņemt jūs un spēlēt kopā ar jums šajā īsajā dzīvē uz Zemes. Dejot, gūt prieku un pilnībā atzīt jūsu apziņā, kas jūs esat savā būtībā: Gaismas zvaigzne – dievišķa būtne, kura ir šeit, lai uzņemtos inkarnācijas piedzīvojumu.

Jūs nolaidāties manā sfērā un pieņēmāt ķermeni no miesas un asinīm. Kāpēc jūs to darījāt? Kāds ir šī piedzīvojuma svarīgums, nozīmīgums? Jūs galu galā darāt to aiz mīlestības. No mīlestības jūs esat dzimuši no Dieva klēpja, no kurienes jūs uzsākāt garu ceļojumu – jūs kā unikāla dvēsele – atklāt un piedzīvot radījumā visu, kas ir potenciāla bagāts. Jūs esat izvēlējušies nākt uz Zemi, uz šo ilgo ceļojumu, un šeit no jauna modināt savu Gaismu. Tas ir tieši šeit, uz šīs planētas, uz manis, Zemes, kur darbojas ļoti daudz dažādu ietekmju, ieskaitot tās ietekmes, kas atņem jums drosmi. Tas ir šeit, uz Zemes, kur daudz pretrunīgu spēku – Tumsa un Gaisma, dzīvība un nāve utt. – izspēlē savas lomas lielajā dzīves “spēlē”. Atmiņas par to, kas jūs patiesi esat, kas jūs bijāt, kad jūs izdzimāt ārā no Dievišķības sfēras, ir aizklātas ar šo “spēli”. Kļūstot par cilvēku, jūs līdzi pazaudējat arī ceļu.

Šajā laikā cilvēku sirdīs var sajust aicinājumu. Patiesu vēlmi dziļi savā iekšienē atrast, kas jūs esat, un kura nav ārēju ietekmju noteikta, nav kāda, ar ko jūs esat runājuši ārpusē, manipulēšana ar jums, bet ir atgriešanās uz jūsu esības būtību: dvēseli, Gaismas zvaigzni.

Es gribu jums kaut ko pastāstīt par to piedzīvojumu, kuru esat veikuši uz manis, Zemes. Tas, ka jūs attīstāties un atrodat sevi, ir mijiedarbība ar mani. Jūs esat, šeit un tagad, cilvēciska būtne, un māksla dzīvot uz Zemes nozīmē atļaut jūsu dvēseles enerģijai pilnībā plūst jūsu cilvēcīgajā dabā, lai jūsu dvēseli pilnībā pieņemtu uz Zemes. Jums agrāk tika mācīts, ka dvēsele ir kaut kas augstāks, ko jūs varētu sasniegt, tikai apspiežot savu cilvēcisko dabu. Pagātnē ir izteikti daudzi ļoti stingri spriedumi par jūsu zemes cilvēcisko dabu. Tieši reliģisko un garīgo tradīciju dēļ, kuras runā un māca par dvēseli, cilvēki ir atsvešinājušies no savas dabas: savām ilgām, kaislībām un seksuālajām vēlmēm.

Cik daudz ir pamācību un spriedumu, kuri vērsti pret cilvēcisko dabu! Jums, kā dvēselei, ir dots brīnišķīgs instruments, kurā dzīvot kā cilvēciskai būtnei: jūsu ķermenis ar viņa spontānajām dabiskajām emocijām. Un kas notiek, ja jums no bērnības ir mācīts, ka jums nevajadzētu uzticēties šim instrumentam, ka jums tā vietā vajadzētu sevi saskaņot ar doktrīnām un principiem, kurus jūs saņemat no ārienes: caur savu audzināšanu jūsu ģimenē vai jūsu skolā vai baznīcā, vai jūsu kultūrā? Šo tradīciju saknes stiepjas dziļi daudzos cilvēkos, pa ja viņi domā, ka viņi vairs netic tām; tomēr viņu iekšienē paliek negatīvs spriedums par savu dabisko cilvēcību.

Notiek tas, ka daudzi cilvēki ir atsvešinājušies no savām dziļākajām emocijām, vēlmēm un jūtām. Es redzu cilvēkos vientulību, nošķirtību un dziļas ilgas pēc Mājām, nezinot, no kurienes šīs ilgas rodas. Pastāv nostalģiskas ilgas pēc līdzsvara un harmonijas, kur jūs spējat mierīgi būt pats, spontāni kā bērns. Katrā no jums dzīvo šī vēlme – šīs ilgas pēc Mājām – un vienlaicīgi jūs esat atsvešinājušies no sava vispiemērotākā instrumenta: sava ķermeņa, ar viņa jūtām un jūsu oriģinālo dabu. Tā ir tā jūsu daļa, kuru es gribētu uzrunāt. Tā ir tā daļa, kura rāda jums ceļu uz āru – atpakaļ uz Mājām, kur Mājas atbilst tam, kas jūs esat, un vienotības sajūtai. Pieņemiet sevi tādu, kāds esat – mīliet sevi! – un tā darot, jūs izplatāt mīlestību un harmoniju ap sevi – tas ir tik vienkārši.

Es aicinu jūs izjust jūsu dvēseles plūstošo dabu. Daudzi no jums vēlas savienoties ar savu dvēseli, un jūs ilgojaties spēt dzīvot ar prieku un kaislību uz Zemes. Tas gadās daudziem no jums, ka jūs vispirms modināt jūsu dvēseles plūsmu caur jūsu galvu. Jūs meklējat lielāku nozīmi tajā, ko jūs redzat un piedzīvojat ap sevi, un tas notiek caur jūsu galvu, kad jūs iepazīstat jaunas idejas. Tad seko izrāviens uz jūsu sirdi un jūsu jūtām, kur jūs iepazīstat savas dvēseles Gaismas dziļāku līmeni. Tā bieži gadās, ka jūsu dzīvē notiek tādas lielas izmaiņas. Jūsu dvēsele aicina jūs pārbaudīt visu, kas likās tik pašsaprotams, un, iespējams, rezultāts ir tāds, ka lietas apgriežas uz otru pusi un kājām gaisā. Skatieties, vai jūs varat sajust savā sirdī atvēršanos šai plūsmai no dvēseles, kura vēlas nākt pie jums, ne tikai, lai stimulētu jūsu galvu, bet arī atvērtu jūsu sirdi. Dvēseles plūsmu jūs izjūtat caur ķermeni.

Bet ļaujiet šai vēlmei nolaisties vēl tālāk – jūsu vēderā. Vēders ir jūsu emociju un jūsu jūtu miteklis. Jūsu dvēsele var patiešām noenkuroties uz Zemes un patiešām attīstīties un piedalīties dzīvē uz Zemes vienīgi tad, ja viņai ir ļauts plūst caur jūsu vēderu. Patiesi atnāk Mājās pie sevis nozīmē, ka jūs ļaujat jūsu dvēseles plūsmai pilnīgi iekārtoties visā jūsu ķermenī, un it īpaši jūsu vēderā.

Paskatieties uz brīdi savā iztēlē uz bērnu, kurš sēž jūsu vēdera rajonā. Šis bērns ir simbols jūsu īstajai dabai un jūsu emocijām, ko nav skāris tas, kas jums mācīts. Jūs reiz bijāt bērns, bezrūpīgs un laimīgs, un šis bērns ietver ļoti īpašu jūsu dvēseles daļu. Skatieties, vai jūs varat atrast šo bērnu sēžam jūsu vēderā. Kāds viņš izskatās? Vai viņš ir laimīgs un priecīgs, vai skumjš un nobijies? Vai varbūt viņš jūtas pārprasts, aizvainots un dusmīgs? Tā ir ļoti cilvēciska daļa jūsos, šajā cilvēka bērnā slēpjas atslēga no jūsu Mājām. Paskatieties uz bērnu, savienojieties ar viņu un uzlieciet viņam savas rokas. Jūs jautājat bērnam: “Kas tev nepieciešams, lai tu spētu atslābināties? Ko tu vēlies, šeit un tagad, šajā brīdī? Ļauj sev būt redzamam – es aicinu tevi to darīt.” Paņemiet šo bērnu pie rokas un tad apskaujiet viņu ar savām rokām. Viņš vēlas būt jūsu un sagaida jūsu gādību.

Tagad paskatieties uz problēmu vai jautājumu, ko jūs piedzīvojat savā ikdienas dzīvē, tur vienmēr ir kaut kas, pret ko jūs cīnāties vai par ko jūs cīnāties! Šīs cīņas bieži parādās, jo jūs par daudz domājat: jūs uztraucaties par to, kas jums jādara un kā jums nonākt pie risinājuma, vai arī jums ir noturīgs spriedums par sevi. Jūs vēlaties kaut ko mainīt sevī un savā dzīvē, un visbiežāk jums tas neizdodas. Pārāk daudz domājot par problēmu, izskatās, ka nav izejas – drīzāk jūs satīsiet sevi saspringtā mezglā. Domāšana nedod jums izeju, jo domāšanas procesu parasti baro idejas no jūsu ārienes.

Pagriezieties pret bērnu iekšienē. Kā bērns izjūt šo problēmu? Kādas ir viņa vai viņas emocijas par to? Un kas bērnam tagad ir vajadzīgs no jums? Atrodiet laiku, telpu un klusumu, lai satiktu šo sevis daļu.

Daudzi no jums ir tā sapīti uzmanības pievēršanā jautājumiem ārpus jums, ka ir par maz laika un vietas, lai satiktu iekšējo bērnu jūsos – bet viņš glabā transformēšanās atslēgu. Parasti, kad iekšējais bērns mēģina savienoties ar jums caur viņa dusmām, skumjām vai vientulību, nekas nemainās, jo jūs neapzināties šo emociju avotu. Tikai tad, ja jūs spējat saprast un apzināties jūsu dziļākās emocijas un to avotu, kuru simbolizē šis bērns, jūs varat sevi labāk saprast un uzticēties sev.

Daudzi no jums dziļi iekšienē jūt, ka atrodas nepareizā vietā, bez pajumtes, un jūs ārpus sevis meklējat pagaidu risinājumu un atbrīvošanos no savām sāpēm. Neviens nevēlas izjust vientulības sāpes un justies pazudis! Jūs vēlaties, lai šīs sāpes aizietu, un tāpēc jums ir vēlēšanās pievērsties ārējām lietām: impulsiem, stimulācijai, izpriecām, attiecībām vai situācijām, kas piepilda šo trūkumu jūsos, kaut arī šim atvieglojumam ir tikai pagaidu raksturs. Esiet godīgi pret sevi un vērojiet, cik bieži jūs to darāt. Bet esiet arī iecietīgi pret to impulsu jūsos, kas arvien meklē, bet vienmēr velk prom no centra un nāk no ārienes, un mēģiniet saprast, kāpēc šī reakcija notiek. Cilvēku būtņu dvēselēs ir sāpes, un ir ļoti grūti pilnībā nostāties pret tām aci pret aci. Tā ir sajūta, ka jūsu atnākšana uz šejieni līdzinās iekrišanai bezdibenīgā, melnā bedrē. Var šķist, ka ir viegli pavērsties pret bērnu, kurš dzīvo jūsu vēderā, bet tas nav vienkārši. Tas aicina būt absolūti godīgiem un ļaut aiziet ārpasaulei kā jūsu problēmu risinājumam.

Patiesā atnākšana Mājās ir kaut kas, kas notiek iekšienē. Tas nozīmē teikt pilnīgu “Jā” visam, kas jūs esat. Ne tikai tam, kas virknējas ārienē vai kas jūtams kā glabāts un drošs jūsu dzīvē, bet arī pavēršoties pret tumšajām daļām: sāpēm, vientulību, neziņu un neizpratni. Apskaut šīs slēptās daļas prasa drosmi un apņēmību. Tas ir tas, ko jūs vēlaties un ko jūsu dvēsele prasa no jums. Un kāpēc jūsu dvēsele ilgojas pēc tā? Jo tikai aplūkojot jūsu ilgas pēc Mājām un dziļākās sāpes, jūsu dvēsele var patiesi iedegties no iekšienes.

Daudzus cilvēkus šodien ieintriģē garīgums un dzīves jēgas meklējumi. Ļoti bieži jūs redzat, ka tas sākas galvā, lasot grāmatas un apmainoties ar jaunām idejām, un laika gaitā sāk atvērties arī sirds. Bet dvēsele tad vēlas nolaisties dziļāk – vēderā – un tur jūs sastopat pretestību no jūsu pašu visgūtākajām daļām, daļām, kuras ir dziļi ievainotas kā cilvēciskai būtnei vai kā bērnam, vai jūsu jaunībā, vai varbūt pat vēl agrāk iepriekšējās dzīvēs. Ceļojums dvēseles iekšienē sniedzas tālu un dziļi, taču risinājums ir blakus. Patiesība, atbilde jūsu ilgām pēc Mājām, guļ tieši pie jūsu kājām, kā tas vienmēr ir bijis.

Savienojoties ar savu zemes cilvēcību un savām emocijām, pat ar ierobežotām vai bloķētām, pastāv iespēja atgriezties to vietu, ko es saucu par Paradīzi. Bībelē ir vecs stāsts, kurš vēsta, ka cilvēki tika izraidītie no Ēdenes Dārza. Šis Ēdenes Dārzs jeb Paradīze bija Zemes daba viņas vispirmatnējākā stāvoklī: brīvība un pirmatnējā daba, un zaļums, un arī cilvēki: brīvi un bez pūlēm. Pēc tam, pēc kāda laika, nāca spriedums – tumsa, jūs varētu teikt – pamest beznosacījuma mīlestības sajūtu, sekošanu savai dabai bez piepūles.

Kur tad ir Ēdenes Dārzs? Vai tas reiz bija uz Zemes? Es saku jums, ka Ēdenes Dārzs kā solījums atrodas visās jūsu sirdīs. Tā ir paredzēts šajos nemierīgajos laikos, ka jūs radāt seno laiku Paradīzes dzimšanu un izpausmi, taču šeit un tagad uz Zemes. Šis process sākas ar jūsu drosmi nolaisties savas būtības dziļākajos kaktiņos un drosmi ļaut jūsu Gaismai spīdēt tur un nekautrēties no šīs Gaismas. Jūs darāt to, lai aizietu no viduvējības un kļūtu unikāli, un zināt, ka jūsu dvēsele un jūsu dziļākās vēlmes ir unikālas!

Tā parasti notiek, ka jūs vispirms dzirdat jūsu dvēseles saucienu jūsu galvā un tikai zināmā mērā jūsu sirdī, ka jūsu dzīve kļūst nesakārtota. Jūs jūtat, ka dvēsele eksistē, bet jūs atkāpjaties, kad runa ir par patiesas formas piešķiršanu jūsu sirds dziļākajiem saucieniem. Ir lielas bailes, izšķiršanās spert soli. Tādā veidā jūs saduraties ar bailēm, pretestību, kas apslēpti atrodas jūsu vēdera rajonā.

Lūk, kāpēc garīgums prasa atšķirīgu veidu, aplūkojot to, ko nozīmē būt cilvēkam. Tas prasa, lai jūs izlīgtu ar savu jutīgo dabu un nebaidītos no savām dziļākajām emocijām, kaislībām un vēlmēm, un patiesi uzdrošinātos uz tām paskatīties. Lai dzīvotu nevis no doktrīnām, kas tiek diktētas no ārienes, pat ja tās izklausās cēlas un garīgas, bet lai patiesi dzīvotu no savas sirds, no sava vēdera un no savas cilvēcības – lai atļautu jūsu dvēselei mirdzēt no iekšienes.

Tas ir tas, kas tagad notiek uz Zemes, un tas, kas jūs visus sauc. Tas ļauj indivīdam ar lielu prieku atkāpties no ārienes uz iekšieni, atgriezties Mājās. Es aicinu jūs visus to darīt un turēties pie tā stingri un vienkārši. Iešana pa šo ceļu prasa drosmi, bet tai pat laikā tas var būt prieks, ka ar katru soli jūs kļūstat atbilstošāki signāliem no jūsu ķermeņa un jūsu emocijām un iegūstat uzticību tam, kas jūs esat. Ieklausieties iekšējā bērnā, uzdrošinieties iestāties par to, kas jūs patiešām esat, vairs neslēpieties – jūs esat vajadzīgi!

Kādā konkrētā laika punktā jūsu dvēsele nolēma sekot savai vēlmei iemiesot savu Gaismu uz Zemes un mirdzēt, un izplatīt šeit jūsu Zvaigznes Gaismu. Šis iemiesojums sagādā jums prieku un sniedz prieku arī citiem, jo apgarota cilvēciska būtība modina motivāciju citos – bet, lai to darītu, ir vajadzīga drosme. Uzticieties Gaismai jūsu dvēselē un jūtiet viedumu un spēku, kas jums piemīt. Izlīgstiet ar savu cilvēcisko dabu un uzdrošinieties iemiesot savu spēku pilnībā šeit uz Zemes. Es esmu šeit priekš jums, sajūtiet manu spēku – dabas spēku. Redziet savā iztēlē koku, kura spēcīgi attīstītās saknes ir ieaugušas dziļi Zemē. Kļūstiet par šo koku un paļaujieties uz pamatu, kurš balsta jūs. Jūtiet spēku stumbrā un zaros, un redziet, kā šis spēks izplešas lapotnes pilnībā, kura dzemdē Pavasara ziedus un Vasaras augļus.

Aiciniet savu dvēseli dot jums ziņu un izpausties caur jūsu sajūtām un caur jūsu ķermeni. Patiesībā dvēseles valoda ir ļoti tuva. Jūs nevarat atrast šo viedumu pašās gudrākajās mācību grāmatās, bet jūs varat atrast to sevī. Atkal palūkojieties uz to brīnumu, kas jūs esat, un uz ķermeni, kurš nes jūs – jūs esat brīnišķīgs! Jūs esat Zemes bērns un Debesu bērns, un tilts starp tām. Sajūtiet vēlreiz lielu cieņu un respektu pret būtni, kura jūs esat. Es aicinu jūs to darīt, lai jūs vairs nebūtu atkarīgi un atkal vairotu ticību sev un kļūtu par sevis paša pavadoni. Un šajā ticībā sniegtu roku otram un savienotos ar viņa vai viņas skaistumu, lūkojoties vairāk dziļumā nekā ārēji. Jūtiet, kā pukst sirdis cilvēkiem ap jums, un šādā veidā savienojieties ar kādu citu. Caur cilvēcību dzimst jauns garīgums – Zemes garīgums.

© Pamela Kribbe
www.jeshua.net

Tulkoja Jānis Oppe