Saruna ar Ješua 2002. gada oktobrī

Ješua, kas jūs esat?

Es – esmu tas, kas dzīvoja starp jums, un kuru jūs zinājāt kā Jēzu.

Es – neesmu baznīcas tradīcijas Jēzus un neesmu reliģiozo rakstu Jēzus.

Es – Ješua-ben-Josifs. Es dzīvoju kā cilvēks no miesas un asinīm.

Es sasniedzu Kristus apziņu agrāk par jums, taču man palīdzēja spēki, augstāki par šī brīža saprašanu. Mana atnākšana bija kosmisks notikums, un es atdevu sevi tā rīcībā.

Tas nebija viegli. Es neguvu sekmes centienos aiznest līdz cilvēkiem Dieva mīlestības bezgalību, jo daudz kas tika saprasts nepareizi. Es atnācu pārāk agri, taču kādam bija jāatnāk. Mana atnākšana atgādināja akmens iemešanu lielā, zivju pilnā dīķī. Visas zivis aizpeldēja, bet akmens nogrima dzelmē. Kaut gan ņirboņa dīķa virspusē bija novērojama ļoti ilgi. Var teikt, ka apziņas veids, kuru man gribējās nodot, izdarīja savu darbu apslēpti. Dīķa virspusē parādījās ņirboņa; ar manu vārdu uz lūpām satikās un cīnījās nozīmīgas, taču nepareizas interpretācijas. Visi, kuri saskārās ar manu enerģiju un bija vadīti ar Kristus enerģijas impulsu, nespēja to integrēt psiholoģiskajā un fiziskajā realitātē.

Bija nepieciešams daudz laika, pirms Kristus apziņa varēja nokāpt uz Zemes. Taču tagad laiks ir pienācis. Es esmu atgriezies un vēršos pie daudziem – pie visiem un pie katra, kurš vēlas manī klausīties un kurš ir atnācis saprast mani no savas sirds klusuma. Es nesludinu un netiesāju. Mana patiesā cerība – runāt ar jums par bezgalīgo un nemainīgo Mīlestības klātbūtni, pieejamu jums jebkurā laikā.

Es – esmu daudz lielākas apziņas, lielākas būtības daļa, bet es, Ješua – šīs būtības (jeb apziņas lauka) iemiesotā daļa. Man nepatīk vārds Jēzus, jo tas sāka asociēties ar izkropļotu versiju tam, pie kā es pieturējos. Vārds “Jēzus” pieder baznīcas tradīcijām un varām. Gadsimtiem ilgi to pielāgoja baznīcas patriarhu interesēm tā, ka tagad prevalējošais Jēzus tēls ir ļoti tāls no tā, kāds patiesi biju es. Tāpēc, lūdzu, ja gribat man sagādāt labpatiku, atļaujiet šim tēlam aiziet un atbrīvojiet mani no tā mantojuma.

Es – Ješua, cilvēks no miesas un asinīm.

Es – jūsu draugs un brālis.

Visos sīkumos man ir zināms, kas tas ir, būt cilvēkam.

Es – skolotājs un draugs.

Nebaidieties. Pieņemiet mani tā, it kā es – viens no jūsu radiniekiem.

Mēs – ģimene.

Ješua, Jēzus un Kristus

Kristus enerģija, kuru es atnācu piedāvāt, radās no kolektīvas enerģijas, enerģijas, daudz augstākas par duālisma pasauli. Tas nozīmē, ka tā apzinās pretstatus: labais un sliktais, gaisma un tumsa, dot un ņemt, kā vienas un tās pašas enerģijas aspektus. Dzīvot Kristus enerģijas realitātē nozīmē ne ar ko necīnīties. Pilnīga realitātes pieņemšana. Galvenais raksturojums – cīņas vai pretošanās neesamība. Tā kā Kristus (jeb Kristus enerģija) atzīst visu domu, jūtu vai darbību galējības kā vienas dievišķas enerģijas izpausmi, nevar būt ne duālisma, ne kaut kāda veida sprieduma, kā “viņa” (Kristus enerģija) izzina realitāti.

Dosim piemēru. Kad Kristus vēro bruņotu konfliktu starp cilvēkiem, viņa sirds cieš par zaudētāja likteni, bet Viņš netiesā. Ar katru nopūtu Viņš jūt sāpes un pazemojumu, un Viņa sirds ir pilna līdzjūtības, bet Viņš netiesā. Viņš novēro bruņoto pāridarītāju, kuram ir vara, kurš nodara sāpes, un jūt… sevī iekšienē naidu un rūgtumu, Viņa sirds skumst, bet netiesā. Kristus sirdī ietilpst visa izrāde ar dziļām līdzjūtības jūtām, bet bez nosodījuma, jo apzinās visus aspektus kā pieredzi, caur kuru iet pats. Viņš izzināja visas šīs lomas: pāridarītājs un upuris, saimnieks un vergs, un nonāca pie sapratnes, ka nav katra no tām atsevišķi, bet visas kopā vienlaicīgi.

Kristus enerģija ir izgājusi caur visām duālisma enerģijām. Sākumā viņš identificēja sevi ar tumsu, pēc tam ar gaismu, bet pie tā kaut kas paliek līdzīgs. Un kad viņš apzinās “līdzību”, kas ir visu viņa pieredžu pamatā, Viņa apziņa iegūst zināma veida vienotību: tā kļūst kristuslīdzīga. Tādu Kristus enerģiju es arī nācu jums piedāvāt.

Ir ļoti grūti paskaidrot, kas es biju. Es mēģināšu izdarīt to ar atšķirību starp trijām “personībām”: Ješua, Jēzu un Kristu.

Tas, kas tagad runā ar jums, – Ješua. Savā Zemes iemiesojumā es nesu Kristus enerģiju. Šo enerģiju var nosaukt par Kristu.

Manā terminoloģijā, Jēzus – vārds Dievam līdzīgam cilvēkam, kas radās, iepludinot Kristus enerģiju Ješua fiziskajā un psiholoģiskajā realitātē.

Kristus enerģija ielija Ješua no Gaismas sfērām, kas, no jūsu viedokļa, atrodas jūsu nākotnē. Jēzus bija cilvēks, kurš veica brīnumus un piedāvāja pareģojumus. Viņš bija gaismas sfēru emisārs, iemiesojies manī. Pēc būtības, viņš bija mans nākotnes Es. No dzīvojošā uz Zemes cilvēka Ješua viedokļa, viņš bija mans nākotnes Es, kļuvis par vienu ar Kristus enerģiju. Tā kā Kristus klātbūtne viņā bija ļoti skaidra, un to ievēroja daudzi viņam apkārt esošie cilvēki, Ješua likās viņiem dievība.

Es, Ješua, biju cilvēks no miesas un asinīm. Unikālais un līdz zināmai robežai mākslīgais “Jēzus uzbūvēšanas” aspekts ir tāds: es saņēmu viņa/manu Kristus Es no nākotnes. Es nekļuvu kristuslīdzīgs savas pagātnes un tajā iegūto pieredžu dēļ. Es nesasniedzu apskaidrotību dabiskā veidā, es ieguvu to, teiksim tā, ar ārēju palīdzību – Kristus enerģijas iepludināšanu no nākotnes. Es piekritu nospēlēt šo lomu vēl līdz tās dzīves sākumam. Es piekritu “palikt ēnā” Kristus klātbūtnei, tā bija mana kalpošana un dziļa, tieksmes iepazīt manu dziļāko potenciālu realitāti, sajūta.

Jēzus, mans nākotnes Es no gaismas sfērām, kļuva viens ar Kristus enerģiju. Un tomēr, šeit, uz Zemes, viņš nepārstāvēja visu Kristus enerģiju, jo šī enerģija ir daudz lielāka kā Jēzus. Viņš – ir viena tās daļa jeb šūna.

Kristus jeb Kristus enerģija (vairāk atgādina enerģētisku lauku nekā personības būtību) – tā ir kolektīva enerģija, kurai ir daudz aspektu jeb “šūnu” un kura ir organizēta tādā veidā, ka tie funkcionē kā viens “organisms”. Visas šūnas ienes unikālu ieguldījumu veselajā, bet, būdamas veselā daļas, vienlaicīgi apzinās sevi kā indivīdi. Šos dažus Kristus enerģijas aspektus var saukt par eņģeļiem jeb ercenģeļiem. Eņģeļu raksturīga iezīme: viņi apzinās savu individualitāti un ir ar augstu uzticības pakāpi, kas atļauj sajust sevi kā vienu ar kolektīvajām enerģijām un priecāties par savu kalpošanu.  (Erc)eņģeļu ideja tiek izklāstīta pēdējā Gaismas Darbinieku sērijas sadaļā (“Jūsu Gaismas Es”).

Jēzus misija uz Zemes

Jēzus bija enerģija no nākotnes, kas atnāca uz Zemi, lai atnestu cilvēcei apgaismību un zināšanas. Viņš atnāca no citas pasaules vai pat izplatījuma un atnesa sev līdzi savas realitātes augsto enerģiju. Kad viņš iemiesojās uz Zemes, Diženā Es apzināšanās palika neskarta. Pateicoties viņa klātbūtnei manī, Ješua, es viegli varēju apzināt materiālo likumu elastību un “radīt brīnumus”.

Iemesls, kāpēc Jēzus/Ješua personīgi atnāca uz Zemi, ir šāds: radīt atvēršanu jeb vārtus uz citu apziņas stāvokli. Man gribētos parādīt piemēru iespējām, kuras ir pieejamas ikvienai cilvēciskai būtnei.

Gaismas sfērās, no kurām atnāca Jēzus, sajuta, ka Zeme virzās virzienā, kurš ved zemes eksperimentā iesaistītās dvēseles uz dižu tumsu un atsvešinātību. Tika nolemts dot spēcīgu grūdienu izmaiņām, lai skaidri parādītu cilvēciskajām būtnēm viņām pieejamās izvēles. Sūtot Kristus personības enerģiju, mēs gribējām nolikt cilvēciskām būtnēm priekšā spoguli, atgādināt par viņu dievišķīgo rašanos un snaudošajiem potenciāliem, kurus viņas nes sevī. Miera, brīvības un meistarības potenciāliem.

Katra cilvēciskā būtne – ir savas realitātes saimnieks. Katru mirkli jūs radāt savu realitāti. Jūs spējat ļaut aiziet nelaimīgai vai neapmierinošai realitātei un Gaismai ienākt un pārveidot sevis radīto. Cilvēks – pats sev saimnieks, bet tiecas atdot varu ārējām autoritātēm, kuras pretendē uz īstenības zināšanu un to, kas viņam ir labāk. Tas notiek politikā, medicīnā, izglītībā un tā tālāk. Tāpat arī, jūsu “izklaides industrija” ir pilna ar viltus priekšstatiem par laimi, panākumiem un skaistumu, kas kalpo tikai to radītāju interesēm. Vai jūs esat kaut kad aizdomājušies par to, cik naudas tiek tērēts vienkārši tēlu radīšanai? Masu saziņas līdzekļos – avīzēs, kinofilmās, pa radio un televīziju – visu laiku tiek izplatīti tēli. No kurienes uzrodas šie tēli? Kāpēc tie tur ir? Kas tos rada?

Tēli – tie ir līdzekļi, ar kuru palīdzību tiek valdīts pār cilvēkiem. Tēli ir spējīgi padarīt cilvēkus atkarīgus un novērst no patiesām vajadzībām, nepielietojot fizisku spēku vai vardarbību. Tēli var piespiest cilvēkus brīvprātīgi atdot savu spēku un pašnovērtējumu. Viņi apmāna jūs tā, ka nav nepieciešams ar varu piespiest kaut ko darīt; jūs pieņemsiet tēla demonstrējamās vērtības kā savas un rīkosieties attiecīgi. Tieši to mēs saucam par neredzamo prāta kontroli, kas ir bagātīgi uzziedējusi jūsu “brīvajās” rietumu sabiedrībās.

Primārā Gaismas funkcija – ienest skaidrību, apzināšanu un caurspīdīgumu neredzamajās domu un sajūtu, kas veido jūsu dzīvi, struktūrās. Gaisma – pretstats kontrolei pār prātu. Kad realitātē ienāk Gaisma, tā sarauj varas, autoritātes un uz tām balstītās hierarhijas važas. Tā parāda nepareizu gaismas izmantošanu un atbrīvo cilvēkus no meliem un ilūzijām, kas atņem viņiem spēku pašapliecinājumam.

Visu savu dzīvi Jēzus bija drauds valdošajai kārtībai. Ar to, ko viņš stāstīja cilvēkiem un ar to, ko izstaroja, viņš spieda varas struktūras ieraudzīt, kas tās ir patiesībā. Eksistējošajai hierarhijai tas bija nepanesami un nepieņemami.

Gaismas Darbinieka loma, ko bija uzņēmies Jēzus, bija ļoti smaga. Īpaši man, Ješua, – cilvēciskai būtnei, kas bija piekritusi nest šo intensīvo, spožo enerģiju savā dzīvē. Es, Ješua, gandrīz vienmēr biju Kristus klātbūtnes spēka, mana nākotnes Es klātbūtnes, ēnā. Kaut arī tas piepildīja mani ar dižām spējām, mīlestību un iedvesmu, bija liela problēma fiziski nest jeb “noturēt” tā enerģiju. Es nespēju pilnībā integrēt tā enerģiju savā fiziskajā būtnē – ķermeņa šūnas vēl “nebija gatavas”. Tāpēc fiziskajā līmenī mans ķermenis bija novārdzis no intensīvu Gaismas enerģiju nešanas.

Bez fiziskā aspekta, nest Kristus enerģiju bija arī psiholoģisks slogs. Man bija ļoti grūti novērot, ka Kristus enerģijas daba bieži tiek saprasta nepareizi, pat vistuvāk esošo draugu vai “mācekļu” vidū. Būdams cilvēciska būtne, es dažreiz kritu izmisumā un šaubījos par manis uzsāktā ceļojuma vērtību. Es jutu, ka pasaule vēl nav gatava Kristus enerģijai. Es jutu, ka tās būtība nav apzināta. Patiesi, Jēzus bija sava laika pionieris.

Jēzus atnākšanas uz Zemes rezultāti

Ar Jēzus atnākšanu uz Zemi tika iedēstīta sēkla. Kristus enerģijas sēkla. Tas, ko es runāju un darīju, pārbīdīja cilvēkus un, neapzināti, dvēseles līmenī viņi apzināja Kristus enerģiju. Dziļi viņu dvēseļu iekšienē sašūpojās atmiņa. Viņi pie kaut kā pieskārās un iekustināja.

Virspusē, redzamajā un sajūtamajā fiziskajā līmenī, mana atnākšana izsauca lielu viļņošanos. Pēc duālisma likuma, spēcīga Gaismas ietekme izsauca spēcīgu reakciju no Tumsas puses. Tas vienkārši ir loģikas jautājums. Gaisma stāv pretī. Tā grib salauzt spēka struktūras un atbrīvot brīvību zaudējušās enerģijas. Tumsa – enerģija, kas vēlas apspiest un kontrolēt. Tāpēc šo divu enerģiju intereses ir pretējas. Kad spēku iegūst viena, otra dos prettriecienu, lai aizsargātu sevi un atjaunotu līdzsvaru. Tāpēc mana atnākšana uz Zemi iniciēja daudz cīņu un vardarbības kā reakciju, pretēju Gaismai, kuru es atnācu izplatīt.

Manu sekotāju, agro Kristiešu, vajāšana, – viens vardarbīgās reakcijas piemērs. Taču paši Kristieši, Baznīcas dibinātāji, arī neizvairījās no vardarbības mēģinājumos izplatīt manas mācības. Atcerieties Krustnešus un Inkvizīciju. Kristus vārdā tika izdarīti paši barbariskākie tumsas darbi, kā Kristiešu, tā arī ne-Kristiešu.

Gaismas meistari, kas nolēma sūtīt mani uz Zemi kā emisāru, apzinājās, ka intensīvā un izcilā Jēzus enerģija var izprovocēt stipras reakcijas no tumsas puses. Jēzus ielauzās Zemes realitātē kā komēta. No Gaismas sfēru puses, no enerģiju puses, kas bija dziļi norūpējušās par Zemi un tās iemītniekiem, tas bija ārkārtējs pasākums. Tas bija unikāls mēģinājums izmainīt Zemes kursa virzienu, veids, kā pārtraukt atkārtojošos neziņas un sabrukuma ciklus.

Rezultāti izrādījās neviennozīmīgi. No vienas puses, Jēzus Gaisma izprovocēja daudz Tumsas (kā opozīcijas veidu). No otras – virknei cilvēku sirdīs tika iedēstīts Kristus apziņas grauds. Manas atnākšanas svarīgs iemesls – pamodināt uz Zemes gaismas darbinieku dvēseles. Viņi izrādījās paši jutīgākie un uzņēmīgākie pret manu enerģiju, kaut arī daudzi no viņiem pazuda zemes plāna blīvumā un tumsā. Pēc būtības, gaismas darbinieki – ir tie paši Gaismas emisāri, ar to pašu misiju kā Kristum. Starpība starp viņiem ir tikai tajā, ka, iemiesojušies fiziskos ķermeņos, gaismas darbinieki izrādījās mazāk saistīti ar savu dievišķo Es. Viņi bija vairāk pakļauti karmiskās nastas un Zemes plāna ilūziju ietekmei. Viņi izrādījās vairāk piesaistīti pagātnei. Ar Jēzus iemiesošanos notika kaut kas īpašs. Jēzus nenesa nekādu karmisko nastu no pagātnes, tāpēc viņam bija vieglāk sasaistīties ar savu dievišķīgumu. Viņš atnāca uz šejieni mākslīgā veidā, kā klātesamība no nākotnes, atrodoties vienlaikus gan šeit, gan tur.

Tajā laikā Gaismas būtņu apziņa, kuri kolektīvi nolēma “ieliet” Kristus enerģiju zemes realitātē, nebija pilnīga un viszinoša. Katra apzinīga būtne patstāvīgi atradās sevis attīstības un saprašanas procesā. Starp cilvēkiem eksistē noturīga ticība tam, ka viss ir noteikts ar kaut kādu dievišķu plānu; taču aiz tā slēpjas ideja par dominējošu, viszinošu Dievu. Tā ir maldu ideja. No ārēja spēka puses nav nekādas noteiktības, ir tikai varbūtības – jūsu iekšējās izvēles rezultāts. Mana atnākšana uz Zemi balstījās uz lēmumu, ko pieņēma Gaismas kolektīvā enerģija, kuras daļa bija Jēzus. Un šī izvēle iekļāva sevī risku un neprognozējamu rezultātu.

Kolektīvā Gaismas enerģija, par kuru es runāju – tā ir eņģeļu sfēra, cieši saistīta ar cilvēci uz Zemes, jo tā palīdzēja radīt cilvēku un Zemi. Īstenībā jūs – esat viņu daļa un pavisam no viņiem neatdalīti, taču šobrīd mēs runājam daudzdimensionāli, tas ir, apziņas līmenī ārpus lineārā laika kontūra. Citā laika dimensijā vai kontūrā, jūs – esat eņģeļi, kuri veido Gaismas sfēras, no kurām Jēzus nokāpa uz Zemi (sk. Gaismas darbinieku sērijas pēdējo sadaļu (“Jūsu Gaismas Es”). Tur tiek doti izsmeļoši daudzdimensionalitātes un jūsu eņģeliskās dabas izskaidrojumi.) Jūs, Gaismas darbinieki, esat daudz ciešāk saistīti ar “Kristus parādīšanos” un Kristus enerģijas ieliešanu, nekā domājat. Līdz zināmai robežai tas bija kolektīvs mēģinājums, kurā ienesāt savu daļu arī jūs. Un es, Ješua, biju tās redzamais fiziskais iemiesojums.

Mans vēstījums ir tāds: Kristus Enerģija kā grauds ir visās cilvēciskajās būtnēs. Un, ja jūs piedēvējat man kaut kāda veida autoritāti, tad jūs neesat sapratuši vēstījumu.

Es gribēju un gribu uzaicināt jūs noticēt sev, meklēt patiesību savā sirdī un neticēt jebkādai ārējai autoritātei.

Ironija ir tajā, ka oficiālā Kristiešu reliģija ievietoja mani ārpus jūsu realitātes, padarīja par pielūgsmes un pakļaušanās objektu. Tas pilnīgi ir pretrunā ar manu nodomu. Es grasījos parādīt, ka jūs varat būt dzīvais Kristus paši.

Tagad es lūdzu apzināties Kristu savā iekšienē un atdod atpakaļ man manu cilvēcisko izskatu.

Es esmu Ješua, cilvēks no miesas un asinīm, jūsu īstais draugs un brālis.

© Pamela Kribbe
www.jeshua.net